Divu nāciju teorija
Divu nāciju teorija (urdu: دو قومی نظریہ do qaumī nazariya) ir Pakistānas izveides pamatā. Divu nāciju teorija visvienkāršākā veidā nozīmē, ka kultūras, politiskās, reliģiskās, ekonomiskās un sociālās atšķirības starp divām lielākajām subkontinenta kopienām - hinduistiem un musulmaņiem. Šīs uzskatu atšķirības faktiski lielā mērā veicināja divu atšķirīgu politisko ideoloģiju rašanos, kas bija par iemeslu subkontinenta sadalīšanai divās neatkarīgās valstīs. Divu nāciju teorija bija Pakistānas kustības (t. i., Pakistānas kā musulmaņu nacionālas valsts Dienvidāzijā ideoloģijas) un Indijas sadalīšanas 1947. gadā pamatprincips.
Ideoloģiju, ka reliģija ir noteicošais faktors Indijas musulmaņu un hinduistu tautības noteikšanā, postulēja Muhameds Ali Džinna, kurš to nosauca par musulmaņu atmodu Pakistānas izveidei. Tā rezultātā radās daudzas hinduistu nacionālistu organizācijas, kuru mērķis bija arī panākt, lai Indija kļūtu par līdzīgu valsti tur dzīvojošo hinduistu vairākumam.
Pastāv dažādas divu tautu teorijas interpretācijas, kas balstās uz to, vai abas postulētās tautības var pastāvēt līdzās vienā teritorijā vai nē, ar radikāli atšķirīgām sekām. Viena no interpretācijām iestājās par suverēnu autonomiju, tostarp tiesībām atdalīties, Indijas subkontinenta teritorijām, kurās pārsvarā dzīvo musulmaņi, bet bez iedzīvotāju pārvietošanas (t. i., hinduisti un musulmaņi turpinātu dzīvot kopā). Citāda interpretācija apgalvo, ka hinduisti un musulmaņi veido "divus atšķirīgus un bieži vien antagonistiskus dzīvesveidus, un tāpēc tie nevar līdzāspastāvēt vienā valstī". Saskaņā ar šo versiju iedzīvotāju pārvietošana (t. i., hinduistu pilnīga izceļošana no teritorijām, kurās pārsvarā dzīvo musulmaņi, un musulmaņu pilnīga izceļošana no teritorijām, kurās pārsvarā dzīvo hinduisti) ir vēlams solis ceļā uz divu nesaderīgu tautu, kuras "nevar pastāvēt harmoniskās attiecībās", pilnīgu atdalīšanu.
Pret teoriju iebilda divi avoti. Pirmais ir vienotas indiešu nācijas koncepcija, kurā hinduisti un musulmaņi ir divas savstarpēji saistītas kopienas. Pat pēc Pakistānas izveidošanās Indijā turpinājās debates par to, vai musulmaņi un hinduisti ir vai nav atsevišķas tautības. Otrais opozīcijas avots ir koncepcija, ka, lai gan indieši nav vienota nācija, ne arī subkontinenta musulmaņi vai hinduisti nav vienota nācija, un tā vietā īstas nācijas un suverenitātes cienīgas ir relatīvi viendabīgas subkontinenta provinču vienības; šo viedokli pauda Pakistānas balču, sindhu un paštunu subnacionālās kopienas.
Britu Indijas 1909. gada karte, kurā attēlotas dažādas reliģijas: Indiāņi attēloti sarkanā krāsā, musulmaņi - zaļā krāsā. Pakistānas un Bangladešas valstis tika izveidotas no zaļi attēloto teritoriju daļām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir divu nāciju teorija?
A: Divu nāciju teorija ir Pakistānas izveides pamatā, un tā apgalvo, ka kultūras, politiskās, reliģiskās, ekonomiskās un sociālās atšķirības starp hinduistiem un musulmaņiem Subkontinentā bija tik lielas, ka tās radīja divas atšķirīgas politiskās ideoloģijas, kā rezultātā Indija tika sadalīta divās neatkarīgās valstīs.
J: Kas ierosināja šo teoriju?
A: Divu nāciju teoriju ierosināja Muhameds Ali Džinna, kurš to nosauca par musulmaņu atmodu Pakistānas izveidei.
J: Kādas ir dažas šīs teorijas interpretācijas?
A.: Dažas interpretācijas iestājas par suverēnu autonomiju teritorijām, kurās pārsvarā ir musulmaņi, bez iedzīvotāju pārvietošanas, savukārt citas apgalvo, ka hinduisti un musulmaņi veido "divus atšķirīgus un bieži vien antagonistiskus veidus", kas nevar līdzāspastāvēt vienā valstī, un tāpēc ir nepieciešama iedzīvotāju pārvietošana.
J: Kādi ir daži avoti, kas ir pretrunā šai teorijai?
A: Pret šo teoriju iebilst tie, kas uzskata, ka pastāv viena Indijas tauta, ko veido gan hinduisti, gan musulmaņi, vai tie, kas uzskata, ka ne hinduisti, ne musulmaņi nav īstas nācijas, bet drīzāk provinciālas vienības, kas pelnījušas suverenitāti visā subkontinenta teritorijā.
Kā šī ideoloģija noveda pie hinduistu nacionālistu organizācijām? A: Šī ideoloģija noveda pie hinduistu nacionālistu organizācijām, kas strādāja, lai padarītu Indiju par līdzīgu valsti tur dzīvojošo hinduistu vairākumam.
J: Kā Muhameds Ali Džinna atsaucās uz šo ideju?
A.: Muhameds Ali Džinna šo ideju dēvēja par musulmaņu atmodu Pakistānas izveidei.
