Vedaranjama sāls satjagrāha bija nesmirdīga satyagrāha (nevardarbīga pilsoniskā nepakļaušanās) akcija, ko 1930. gada aprīlī vadīja Indijas valstsvīrs Č. Radžagopalačari, iedvesmojoties no Dandi gājiena un Mahatmas Gandija stratēģijas pret britu sāls monopolu. Gājiens sākās 1930. gada 13. aprīlī Tričinopolī (tagad Tiručirappalli) un noslēdzās 1930. gada 28. aprīlī, kad policija arestēja tā dalībniekus. Maršruts bija aptuveni 150 jūdzes (apm. 240 km) garš un veda austrumu virzienā līdz nelielajai piekrastes pilsētiņai Vedaranjamā (toreizējā Tandžoras apgabalā, Madrasas prezidentūrā).

Fons un mērķis

Gājiena galvenais mērķis bija publiski sašķelt britu sāls likuma režīmu, kas aizliedza indiešiem brīvi ražot vai pārdot sāli un uzlika sāls nodokli — simbolisku un praktisku spiedienu, jo sāls bija ikdienas nepieciešamība. Akcija bija daļa no plašākas Indijas Nacionālā kongresa kustības pret britu valdīšanu un saskaņā ar Gandija principiem par satyagrāhu (patiesības/pacietības nevardarbīgu pretošanos).

Maršruts un dalībnieki

  • Gājienu vadīja Č. Radžagopalačari, tuvs Gandija līdzgaitnieks un vadošs politiķis Dienvidindijā.
  • Piedalījās aptuveni 150 brīvprātīgie, lielākā daļa no tiem bija saistīti ar Indijas Nacionālo kongresu un vietējām nacionālajām grupām.
  • Maršruts pārsvarā vijās pa lauku ceļiem un piekrastes rajoniem, kur gājiena dalībnieki sarunājās ar vietējo iedzīvotāju, skaidrojot sāls protesta mērķus un aicinot pievienoties nevardarbīgai pretošanās kustībai.

Darbības laikā

Gājiena kulminācijā tās dalībnieki vāca sāli tieši no jūras, tādējādi tieši pārkāpjot britu sāls likumu. Radžagopalačari izmantoja gājienu arī par iespēju plašāk runāt par gandijaņu idejām — ne tikai par politisko neatkarību, bet arī par ekonomisko pašpietiekamību, khadi (pašu darinātas kokvilnas) atbalstu, un sociālajiem jautājumiem, tostarp kastu diskriminācijas mazināšanu. Gājiena laikā notika publiskas sapulces, lekcijas un līdzdarbības akcijas, kas palīdzēja mobilizēt plašāku sabiedrību Dienvidindijā.

Sods un sekas

  • 1930. gada 28. aprīlī policija arestēja gājiena dalībniekus; Radžagopalačari tika notiesāts uz sešiem mēnešiem cietumā.
  • Aresti un policijas represijas radīja plašu publicitāti gan iekšzemē, gan starptautiski, pievēršot uzmanību britu valdības pieejai Indijai un sāls nodokļa simboliskajai nozīmei.
  • Vedaranjama akcija papildināja citus 1930. gada neeradarbības pasākumus — īpaši Dandi gājienu un vēlākos Dharasanas notikumus — kopumā pastiprinot neatkarības kustību un palielinot masu līdzdalību.

Nozīme un mantojums

Vedaranjama sāls satjagrāha ir uzskatāma par nozīmīgu Dienvidindijas pretestības piemēru un parādīja, ka Gandija metode — mērķtiecīga, nevardarbīga civilā nepakļaušanās — var tikt pielietota arī ārpus Gandija vadītajām akcijām. Tas veicināja nacionālo vienotību, izplatīja ideju par ekonomisko pašpietiekamību (khadi) un aktualizēja sociālos jautājumus, piemēram, kastu diskrimināciju. Gājiena vadītāji, tostarp Č. Radžagopalačari, izpelnījās gan kritiku no britu varas, gan cieņu no kolēģiem un plašākas sabiedrības, un šī akcija palika kā svarīgs posms Indijas ceļā uz neatkarību.