Redzamība (meteoroloģija): definīcija, klasifikācija un ietekme uz satiksmi
Redzamība meteoroloģijā: definīcija, klasifikācija un tās ietekme uz ceļu, aviācijas un dzelzceļa satiksmi — risku novēršanas padomi un brīdinājumi.
Redzamība meteoroloģijā nozīmē attālumu, cik tālu cilvēks vai instruments spēj atpazīt vai ieraudzīt objektu atkarībā no laikapstākļiem. Praktiski runājot — tā norāda, cik tālu var „redzēt” apkārtni. Redzamību samazina migla, sniegputenis, lietus, putekļi, dūmi, smogs un citi atmosfēras daļiņu vai tvaiku veidi. Piemēram, skaidrā, saulainā dienā redzamība parasti ir liela, bet spēcīgā sniegputenī vai blīvā miglā cilvēks nespēj saskatīt tālus objektus.
Definīcija un mērvienības
Meteoroloģiskā redzamība parasti tiek izteikta metros vai kilometros. Oficiālā definīcija ir attālums, līdz kuram tumšs objekts var tikt saskatīts un atpazīts pret horizonta debesu fona (vienkāršāk — cik tālu redzami objekti). Aviācijā kopā ar redzamību bieži lieto arī jēdzienu Runway Visual Range (RVR) — trasē redzamības attālums.
Klasifikācija (aptuveni šķirojumi)
- Ļoti laba: vairāk nekā ~20 km
- Laba: ~10–20 km
- Vidēja: ~4–10 km
- Slikta: ~1–4 km
- Ļoti slikta: ~200–1000 m
- Gandrīz nulle (nulēšanas redzamība): mazāk par 100 m (apm. 330 pēdas); daļēji izmanto arī migla definīciju, kur redzamība ir zem 1 km
Jāatzīmē, ka kategoriju robežas reizēm atšķiras atkarībā no valsts vai nozarēm (aviācija, jūrniecība, ceļu satiksme). Tās ieviestas, lai sniegtu praktisku orientieri satiksmes drošībai.
Cēloņi redzamības samazināšanai
- Migla un dūmaka: ūdens pilieni vai sīkas daļiņas gaisā izkliedē gaismu;
- Sniegputenis un stiprs sniegs: intensīvs nokrišņu daudzums un lidināšanās sniega kaisījumi;
- Intensīvs lietus: lietus lāses var izplēst gaismu un samazināt redzamību;
- Putekļi un smags smogs: pie sausām, vējainām apstākļiem vai industriālās piesārņojuma dēļ;
- Dūmi: ugunsgrēku dūmi var radīt plašas teritorijas ar ļoti sliktu redzamību.
Mērīšana un novērošana
Redzamību nosaka gan ar cilvēka aci novērotāji, gan ar speciāliem instrumentiem:
- transmisiometri (mēra gaismas absorbēšanu/transmisiju),
- forward-scatter metri (mēra gaismas izkliedi),
- automātiskie redzamības sensori meteoroloģiskajās stacijās un lidostās.
Aviācijas un meteoroloģiskās ziņas par redzamību tiek iekļautas METAR ziņojumos un citos brīdinājumos. Meteorologi izdod brīdinājumus par sliktu redzamību, piemēram, ASV Nacionālais meteoroloģijas dienests brīdina par biezu miglu.
Ietekme uz satiksmi
Slikta redzamība būtiski palielina negadījumu risku un ietekmē dažādas satiksmes jomas:
- Ceļu satiksme: Pie ļoti sliktas redzamības (ceļi) var tikt slēgti vai tiek izvietotas brīdinājuma gaismas un ceļazīmes, lai samazinātu ātrumu un novērstu sadursmes. Vadītājiem jāieslēdz tuvo gaismu lukturi vai miglas lukturi, jāsamazina ātrums un jāpalielina drošs attālums. Brīdinājuma gaismas palīdz novērst negadījumus.
- Aviācija: Slēgta vai ierobežota redzamība var kavēt vai pilnībā apturēt lidojumus, palēnināt izlidošanu/nolaišanos un palielināt atcelšanu skaitu. Lidostās izmanto RVR mērījumus, pieļaujamie lidojumu nosacījumi ir stingri reglamentēti, un bieži tiek aktivizēti instrumentālās piezemēšanās režīmi (Instrument Landing System).
- Jūrniecība: Kuģiem jābūt uzmanīgiem, izmantojot radaru, AIS un skaņas signālus, samazinot ātrumu un ievērojot drošu attālumu no krasta vai šķēršļiem.
- Dzelzceļš: Vilcieni pie sliktas redzamības var tikt ierobežoti ar ātruma samazinājumiem, tiek aktivizētas papildus signalizācijas metodes.
Drošības pasākumi un ieteikumi
- Neizbraukt, ja meteorologi rekomendē palikt mājās — kā tas tiek minēts, meteorologi var brīdināt autovadītājus nebraukt kamēr migla nav izkliedēta.
- Ja jāturpina braukt — samazināt ātrumu, palielināt distances līdz priekšā braucošajam transportam, izmantot atbilstošos lukturu režīmus.
- Ceļu uzturētāji izmanto zīmes, brīdinājuma gaismas un mainīgā satura informatīvos paneļus, īpaši vietās, kur bieži rodas ļoti slikta redzamība.
- Aviācijā — ievērot lidostas vadlīnijas, RVR mērījumus un kontrolieri norādījumus; ja nepieciešams, izmantot instrumentālās piezemēšanās procedūras.
- Jūrniecībā — paļauties uz radaru un navigācijas iekārtām, samazināt ātrumu un lietot skaņas signālus.
Secinājums
Redzamība ir būtisks meteoroloģisks rādītājs, kas tieši ietekmē satiksmes drošību un operācijas uz ceļiem, gaisā, ūdenī un dzelzceļos. Savlaicīga meteorologu brīdinājumu saņemšana, pareizas mērierīces un atbilstoši drošības pasākumi palīdz mazināt riskus, ko rada slikta redzamība.
Miglainās dienās redzamība var būt slikta.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir redzamība meteoroloģijā?
A: Redzamība meteoroloģijā tiek lietota, lai runātu par to, cik tālu normāls cilvēks var redzēt atkarībā no laika apstākļiem.
J: Kā slikta redzamība ietekmē cilvēka redzes spēju?
A: Ja ir slikta redzamība, cilvēks nespēj saskatīt tālu.
J: Kāds ir minimālais redzamības līmenis, pie kura var slēgt ceļus?
A: Redzamība, kas ir mazāka par 100 metriem (330 pēdām), bieži tiek dēvēta par nulli. Ja redzamība ir tik zema, ceļus var slēgt vai arī tiek ieslēgtas gaismas un zīmes, lai brīdinātu autovadītājus.
J: Kas notiek, ja brīdinājuma gaismas nav uzstādītas vietās, kur bieži ir ļoti slikta redzamība?
A: Šādās vietās bieži notiek autoavārijas ar daudzām automašīnām, ja nav uzstādītas brīdinājuma gaismas un zīmes.
J: Kad redzamība ir laba?
A: Redzamība ir laba, ja cilvēks var redzēt tālāk par aptuveni 10 kilometriem.
J: Kā sauc meteorologu ieteikumu, kas saistīts ar sliktu redzamību?
A: Meteorologi izsludina brīdinājumu par sliktu redzamību, piemēram, ASV Nacionālā meteoroloģijas dienesta izsludināto ieteikumu par biezu miglu.
J: Kā slikta redzamība ietekmē ceļošanu lidostās?
A.: Sliktas redzamības dēļ dažkārt aizkavē vai palēnina ceļošanu lidostās.
Meklēt