Vikipēdijas administratori: loma, pilnvaras un iecelšanas kārtība

Vikipēdijas administratori ir Vikipēdijas kopienas izvēlēti vecākie, uzticami brīvprātīvie. Tos dēvē arī par administratoriem, sysopiem un sētniekiem. Administratori tiek iecelti pēc veiksmīgas pieteikšanās uz administratora amatu. Kopš 2020. gada maija Simple English Wikipedia ir 17 administratori. Administratoriem ir īpašas tiesības, kuru nav citiem redaktoriem.

Vikipēdijā kļūšana par administratoru bieži tiek dēvēta par "doto [vai pārņemto] mopu", un šis termins tiek lietots arī citur.

Savā grāmatā "Wikipedia - The Missing Manual" Džons Broitons (John Broughton) norāda, ka, lai gan daudzi cilvēki par Vikipēdijas administratoriem domā kā par tiesnešiem, tas nav šīs lomas mērķis. Tā vietā viņš saka, ka administratori parasti "dzēš lapas" un "aizsargā rediģēšanas karos iesaistītās lapas".

Loma un principi

Administratori nodrošina tehnisku atbalstu kopienas darbam un palīdz uzturēt enciklopēdiskā satura kvalitāti un kārtību. Viņu pamatuzdevums nav lemt par saturu — par to joprojām lemj kopienas redaktori un diskusijas — bet gan izmantot papildu rīkus, lai risinātu konfliktus, novērstu vandālismu un piemērotu kopienas lēmumus. Svarīgākie principi:

• Serviss kopienai: administratori darbojas sabiedriskā labuma vārdā, bieži reaģējot uz ziņojumiem un palīdzot jaunpienācējiem.
• Tehniskas, nevis satura pilnvaras: viņu rīcībā esošās tiesības ir instrumenti, ko izmanto, lai īstenotu kopienas lēmumus, nevis lai vienpersoniski diktētu saturu.
• Atbildība un pārredzamība: lielākā daļa administratoru darbību tiek reģistrēta publiskos žurnālos, un tās var tikt pārspriestas kopienā.

Pilnvaras — ko administrators var darīt

Precīzas pilnvaras var atšķirties atkarībā no valodas vai Vikipēdijas projekta konfigurācijas, taču parasti administratori var:

• Dzēst un atjaunot lapas: izdzēst nevēlamu, nederīgu vai skaidri pretrunā esošu saturu un, nepieciešamības gadījumā, atjaunot dzēstās lapas no dzēsto lapu krātuvēm.
• Aizsargāt lapas: iestatīt rediģēšanas aizsardzību (piem., pilnīga vai daļēja aizsardzība pret anonīmiem vai jauniem lietotājiem), lai apturētu rediģēšanas karus vai vandālismu.
• Bloķēt lietotājus un IP adreses: īslaicīgi vai pastāvīgi bloķēt lietotājus, kuri sistemātiski pārkāpj noteikumus vai traucē projekta darbību.
• Pārdēvēt (move) lapas: veikt lapu pārdēvēšanu/novietošanu noteiktos gadījumos, lai savienotu saturu ar atbilstošākām nosaukumu telpām.
• Skatīt dzēstas versijas un lietotāja darbības žurnālus: piekļūt ierakstiem, ko parastie lietotāji neredz, piemēram, dzēstajām versijām vai daļēji slēgtiem žurnāliem (atkarīgs no projekta iestatījumiem).
• Izmantot papildu rīkus: taisīt ātrus atcelšanas (rollback) un citus moderēšanas soļus, kas palīdz efektīvāk risināt atkārtotu vandālismu vai citas problēmas.

Dažas ļoti sensitīvas pilnvaras (piem., CheckUser, Oversight) tiek piešķirtas atsevišķi un tikai īpašos gadījumos — tās parasti nav daļa no parastā administratora komplekta.

Iecelšanas kārtība

Iecelšanas process var atšķirties starp Vikipēdijas projektiem, bet tipisks process izskatās šādi:

• Pieteikšanās vai nominācija: lietotājs iesniedz lūgumu vai tiek nominēts lapā, kas paredzēta administratora iecelšanai (piem., "Lūgumi kļūt par administratoru").
• Kopienas diskusija: kopiena apspriež kandidāta piemērotību — parasti tiek apspriesti kandidāta rediģēšanas vēsture, attieksme diskusijās, zināšanas par politiku un līdzšinējā reputācija.
• Periods un konsensus: diskusija notiek noteiktu laiku; lēmumu parasti pieņem, izvērtējot, vai eksistē pietiekams kopienas atbalsts (vai vismaz nav būtisku iebildumu).
• Oficiāla iecelšana: ja kopiena atbalsta kandidātu, pilnvaras tiek piešķirtas (parasti to veic birokrāts vai stewards atkarībā no projekta noteikumiem).

Uzsvērts, ka kritēriji nav tikai kvantitatīvi (rediģējumu skaits), bet arī kvalitatīvi: konstruktīva darbība diskusijās, izpratne par vietējiem noteikumiem, pacietība un spēja risināt konfliktus.

Atbildība, uzraudzība un iespējamā tiesību zaudēšana

• Administratoru rīcība ir pārredzama — liela daļa darbību nonāk publiskajos žurnālos, un tās var tikt apspriestas kopienas diskusijās.
• Ja administrators ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai sistemātiski rīkojas pret kopienas interesēm, var tikt uzsākta revīzija un, ja nepieciešams, viņa pilnvaras var tikt atņemtas vai ierobežotas.
• Speciālas lietas (piem., tīšs ļaunprātīgs informācijas slēpšana) var pieprasīt starpprojekta iejaukšanos no stewards vai Wikimedia fondu pārstāvjiem.

Padomi kandidātiem

• Darbojieties konsekventi — kvalitatīvs rediģēšanas ieraksts un pozitīva reputācija diskusijās ir svarīgākie faktori.
• Ieinteresējieties par kopienas politiku — pārliecinieties, ka saprotat vietējos noteikumus un vadlīnijas.
• Risiniet konfliktus konstruktīvi un centieties mediēt — spēja nomierināt strīdus ir ļoti vērtīga administratora amatā.
• Esiet gatavs atbildēt uz jautājumiem un kritiku — lūgumu izskatīšanā bieži tiek uzdoti specifiski gadījumu jautājumi.

Biežāk sastopamie maldīgi priekšstati

• Nav taisnība, ka administrators "pārvalda" saturu — viņam nav īpašu autoritatīvu tiesību mainīt kopienas lēmumus.
• Administrators nav tiesnesis — viņa rīcības mērķis parasti ir tehnisks un procedurāls (uzturēt kārtību), nevis galīgs lēmums par satura pareizību.

Noslēgumā — administrators ir kopienas instruments, nevis pārvaldnieks. Šī loma prasa atbildību, pacietību un vēlmi sadarboties ar citiem brīvprātīgajiem, lai kopīgi uzturētu Vikipēdiju par uzticamu un pieejamu informācijas avotu.