1972./73. gada NHL sezona bija Nacionālās hokeja līgas 56. sezona. Sešpadsmit komandas aizvadīja pa 78 spēlēm, taču šī sezona paliks atmiņā ne tikai ar ierastajām spēlēm un izslēgšanas spēlēm, bet arī ar plašiem struktūras un tirgus pārkārtojumiem, ko izraisīja jaunas konkurences parādīšanās.
WHA izaicinājums
1972. gadā debitēja jauna profesionālā līga — Pasaules Hokeja asociācija -, kas strauji sāka piesaistīt gan jaunus, gan jau pazīstamus NHL spēlētājus. WHA izveide bija pirmā nopietnā konkurence NHL līmenī kopš Rietumu hokeja līgas sabrukuma 1926. gadā. WHA komandām bija ambīcijas izvērst tirgu, bieži izveidojoties tajās pašās pilsētās un arēnās, kur jau darbojās NHL komandas, — tas radīja tūlītēju spiedienu un satricinājumu hokeja tirgū.
NHL reaģē: paplašināšanās un aizsardzības stratēģija
Reaģējot uz WHA ātro paplašināšanos, NHL steidzami pieņēma lēmumu paplašināt līgu, pievienojot divas jaunas komandas — Ņujorkas "Islanders" un Atlantas "Flames", — ar mērķi nodrošināt vietu jaunu arēnu tirgos un mazināt WHA ietekmi. Šī stratēģija nebija tikai par vēl divām komandām laukumā, bet arī par tirgus un nākotnes attīstības aizsardzību.
Bobija Huls un tiesvedība
Viena no pirmajām lielajām WHA uzvarām ārpus iegūtas tirgus vietas bija Bobija Hala parakstīšana — augsta profila pāreja, kas piesaistīja uzmanību un simbolizēja WHA ambīcijas. NHL komandām tas bija milzīgs satricinājums: Čikāgas Black Hawks pat iesniedza prasību tiesā, apgalvojot, ka WHA un pārējie spēlētāji pārkāpj NHL līgumos paredzēto rezerves klauzulu. Tiesvedība un publiskā diskusija par rezerves klauzulu, spēlētāju līgumiem un brīvību izvēlēties darba vietu kļuva par neatņemamu šī perioda sastāvdaļu.
Masveida pārejas un to sekas
Ņemot vērā WHA piedāvātos kontraktus, daudzi NHL spēlētāji pārgāja uz jauno līgu. Papildus Bobijam Hulam uz WHA devās arī tādi vārdi kā Bernie Parent, J.C. Tremblay, Ted Green, Gerry Cheevers un Johnny McKenzie. Šīs pārejas deva WHA reputāciju kā reālam spēlētājam darba tirgū un izraisīja algu spiedienu NHL — klubi bija spiesti pārvērtēt savas personāla un finanšu politikas.
Jauno komandu paplašināšanās draftā Ņujorkas "Islanders" un Atlantas "Flames", veica savas izvēles, bet WHA pievilcība bija tik liela, ka daudzi jauno franšīžu spēlētāji ātri tika pārvilināti. Patstāvīgs skaits — piemēram, vienpadsmit "Islanders" spēlētāju — devās uz WHA, un Kalifornijas Golden Seals, kas jau ciešami juta īpašnieka Čārlija Finlija (Charlie Finley) neparastās vadības sekas, zaudēja vairākus svarīgus spēlētājus, tā vēl vairāk sarežģot komandas konkurētspēju.
Ilgtermiņa ietekme
- Īstermiņā: NHL komandas saskārās ar spēlētāju zaudējumiem, pieaugošām algām un juridiskām cīņām par rezerves klauzulu. Dažām franšīzēm (piem., Golden Seals) šī nasta vēlāk noveda pie finansiālām grūtībām un organizatoriskām pārmaiņām.
- Strukturāli: WHA pastiprināja konkurenci par tirgu un spēlētājiem, kas galu galā mudināja NHL modernizēt savu pieeju attiecībā uz pāreju tiesībām, algām un franšīžu izvietojumu.
- Vēlākās sekas: WHA pastāvēšana mainīja hokeja tirgu — dažas WHA komandas un spēlētāji vēlāk kļuva par vērtīgu NHL papildinājumu, un 1979. gadā daļa WHA komandu tika iesaistītas NHL paplašināšanas procesā.
Kopumā 1972./73. sezona atzīmēja pārejas laiku Ziemeļamerikas profesionālajā hokejā — konkurence ar WHA un NHL ātrā reaģēšana mainīja sarunas par spēlētāju tiesībām, līgumus un līgu strukturālo izkārtojumu, kas ietekmēja gan sezonas gaitas, gan ilgtermiņa attīstību.