1973. gada Pakistānas konstitūcija

Pakistānas 1973. gada konstitūcija

Viens no steidzamākajiem jaunās valdības uzdevumiem bija izstrādāt jaunu konstitūciju. Kad beidzot tika atcelts karastāvoklis, 1972. gada aprīlī, pamatojoties uz 1970. gada vēlēšanu rezultātiem bijušajā Rietumpakistānas reģionā, tika sasaukta asambleja. No dažādu partiju politiķu šķērsgriezuma tika izveidota komiteja. Komitejā pastāvēja domstarpības par to, vai jaunajā konstitūcijā jāievieš parlamentāra vai prezidentāla pārvaldes sistēma. Atšķirīgi viedokļi bija arī par provinču autonomijas jautājumu. Pagāja astoņi mēneši, līdz Konstitucionālā komiteja 1973. gada 10. aprīlī iesniedza ziņojumu. Federālā asambleja konstitūcijas projektu pieņēma ar 135 balsīm "par" un trim atturoties. Tā stājās spēkā 1973. gada 14. augustā, un 12. augustā Nacionālā asambleja ievēlēja Bhuto par premjerministru. Konstitūcijas galvenās iezīmes bija šādas:

I. Pakistāna ir federāla republika ar parlamentāru pārvaldes sistēmu. Valdības vadītājs ir premjerministrs, ko ievēl no vairākuma partijas.

II. Jāuzsver islāma kā valsts reliģijas īpašais statuss, un gan premjerministram, gan prezidentam ir jābūt musulmaņiem.

III. Pakistāna pēc noklusējuma tiek pasludināta par islāma republiku.

IV. Konstitūcijas grozījumu likumprojektam ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums apakšpalātā un vairākums augšpalātā.

V. Tiek garantētas visas cilvēka pamattiesības, taču tika pievienots noteikums, ka tās ir pakļautas saprātīgiem ierobežojumiem, ko nosaka likums".

VI. Augstākajai tiesai un Augstākajām tiesām tiek piešķirtas pilnvaras īstenot pamattiesības.

VII. Prezidents rīkojas saskaņā ar Ministru prezidenta saistošu padomu, un visus prezidenta rīkojumus paraksta Ministru prezidents.

VIII. Senātu jeb augšpalātu ievēl galvenokārt no provinču valdībām, un tādējādi pirmo reizi provinču intereses tiek aizsargātas centrā. Senātu nedrīkst atlaist pat ārkārtas gadījumos.

IX. Ārkārtas situācijās federālā valdība var pieņemt tiesību aktus par jebko un pat apturēt pamatbrīvības.

X. Urdu valodai jābūt valsts oficiālajai valodai, bet pakistāniešu valoda jāsaglabā nākamos 15 gadus.

Xl.Svētā Korāna un islāma mācīšanai jābūt obligātai.

XlI. Pakistāna ir federāla islāma valsts, tāpēc atlikušās pilnvaras pieder provincēm, nevis centrālajai valdībai.

Tādējādi 1973. gada konstitūcija iezīmēja atgriešanos pie parlamentārās demokrātijas formas pēc 1962. gada konstitūcijas ieviestā prezidentālā eksperimenta. Tika arī piekāpšanās provincēm, lai mazinātu bailes, ka centrālā valdība pārspēs tās visos jautājumos. Tas bija svarīgi, jo tikai nesen tika atcelta vienas vienības shēma un divas no četrām provinču valdībām jaunajā valstī nebija PPP. Tomēr 1973. gada konstitūcijai salīdzinājumā ar abām iepriekšējām bija vēl viena priekšrocība: par to bija vienojusies un balsojusi demokrātiski ievēlēta asambleja. Tas piešķīra tai lielāku autoritāti, un, lai gan tās darbība tika apturēta nākamā kara stāvokļa laikā, kopš neatkarības atgūšanas Pakistānā tika izstrādātas un mainītas trīs rakstiskas konstitūcijas, bet ceturtā konstitūcija tika izstrādāta un atjaunota 1985. gada 30. decembrī, un tā ir spēkā līdz šim brīdim.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds bija viens no steidzamākajiem jaunās valdības uzdevumiem?

J: Kad tika atcelts kara stāvoklis?

J: Kā Asambleja sanāca kopā?

J: Kas veidoja Konstitucionālo komiteju?

J: Kādas bija domstarpības komitejā?

J: Cik ilgā laikā tika iesniegts ziņojums?

J: Kādā datumā viņi iesniedza ziņojumu?

Meklēt pēc burta