2011. gada Vankūveras Stenlija kausa izcīņa bija nekārtības, kas notika 2011. gada 15. jūnijā Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā. Nekārtības izcēlās tūlīt pēc sporta notikuma — daudzi skatītāji, kuri bija sapulcējušies pilsētas centrā, lai skatītos 2011. gada Stenlija kausa izcīņas finālsērijas septītās spēles tiešraidi uz lielajiem ekrāniem.
Notikuma gaita
Pēc tam, kad Bostonas Bruins uzvarēja Vankūveras Canucks septītajā fināla spēlē, daļa pūļa izrādīja dusmas un sāka vardarbīgas izpausmes. Skatītāji meta priekšmetus uz skatuves un lielajiem ekrāniem skatītāju zonā, grupas apgāza un aizdedzināja automašīnas pie Kanādas pasta galvenās mītnes, kā arī tika ziņots par ugunsgrēkiem tuvējā autostāvvietā, kur bija novietoti arī policijas transportlīdzekļi.
Cietušie un aresti
Ziņots, ka incidentā cieta ap 140 cilvēku, no kuriem viens guva kritisku traumu, un vismaz četri cilvēki tika ievainoti ar nazi. Policija arestēja lielu skaitu cilvēku — pēc sākotnējām ziņām tika ziņots par gandrīz 100 arestiem. Daudzi no aizturētajiem vēlāk tika apsūdzēti par huligānismu, postījumiem, dedzināšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Materiālie zaudējumi un postījumi
Nekārtību laikā tika izsisti veikalu logi, veikta laupīšana, kā arī nodarīti plaši īpašuma bojājumi. Kā ziņoja mediji, postījumi un laupīšanas mērogs bija nozīmīgāks nekā līdzīgām nekārtībām, kas sekoja pēc Canucks zaudējuma 1994. gada Stenlija kausa izcīņas finālsērijas, īpaši attiecībā uz veikaliem un sabiedrisko kārtību.
Reakcija, izmeklēšana un sekas
Vankūveras mērs Gregors Robertsons publiskajā komunikācijā nodēvēja nekārtību cēlājus par "nelielu nemiernieku grupu". Policija un pilsētas amatpersonas sāka intensīvu izmeklēšanu; mediji un sabiedrība izmantoja fotografijas un video no notikuma, lai identificētu vainīgos. Pēc tam vairākas personas, kuru sejas tika atpazītas televīzijas un interneta ierakstos, paši vērsās policijā vai tika aizturētas — tostarp persona, kurai piedēvēja pirmās automašīnas aizdedzināšanu.
Policija un pilsētas vadība tika pakļauta sabiedriskai un mediju kritikai par reaģēšanas ātrumu un preventīvo drošības pasākumu pietiekamību, un pēc notikuma notika iekšēja un publiska diskusija par drošības plānošanu lielu publisku skatījumus pulcējošos pasākumos. Daudzi no iesaistītajiem vērsās pret tiesvedību vai piedzīvoja sodu kā rezultātā krimināllietām; arī kompānijas un veikali novērtēja nodarītos zaudējumus.
Pēctecība
Šīs nekārtības palika nozīmīgs atgādinājums par to, kā sporta sacensību iznākums var ietekmēt masu uzvedību, un lika pilsētai pārskatīt drošības plānus lielu publisku apskates vietu piesaistes brīžiem. Sabiedrības diskusijās tika uzsvērta arī sociālo mediju un mobilo ierīču nozīme gan kā instrumentam vainīgo identifikācijai, gan kā platformai, kurā attēloti incidenti un kurus izmantot, lai ātri izplatītu informāciju par notikumu.
Gadījums 2011. gada Vankūveras nekārtībās tiek bieži citēts kā piemērs tam, kā pārmērīga emociju izrādīšana un neliela, vardarbīga cilvēku grupa var izraisīt plašas sabiedriskas sekas un nopietnus materiālus zaudējumus. Pēc notikuma sekojošajos gados pilsēta un tiesībaizsardzības iestādes strādāja pie pasākumiem, lai samazinātu līdzīgu incidentu risku nākotnē.
