2014. gada Āzijas spēles Inčonā — sacensības, medaļas un rekordi
2014. gada Āzijas spēles Inčonā — pārskats par sacensībām, medaļu sadalījumu, pasaules un Āzijas rekordiem un MVP Kosuke Hagino spilgtākajiem momentiem.
2014. gada Āzijas spēles, oficiāli pazīstamas kā XVII Asiadas spēles, bija sporta sacensības Inčonā, Dienvidkorejā. Tās notika no 2014. gada 19. septembra līdz 4. oktobrim. Notika 439 sacensības 36 sporta veidos un disciplīnās.
2007. gada 17. aprīlī par pasākuma norises vietu tika izvēlēta Inčona. Inčona bija trešā pilsēta Dienvidkorejā, kurā notika Āzijas spēles. Seula tās rīkoja 1986. gadā, bet Busana - 2002. gadā.
Galīgajā medaļu ieskaitē vadībā izvirzījās Ķīna, tai sekoja Dienvidkoreja un Japāna. Spēļu laikā tika laboti četrpadsmit pasaules un 27 Āzijas rekordi. Par spēļu vērtīgāko spēlētāju (MVP) tika atzīts japāņu peldētājs Kosuke Hagino. Lai gan bija vairāki strīdi, spēles galvenokārt tika uzskatītas par veiksmīgām. Tam palīdzēja zemā cena un augošais sacensību līmenis Āzijas valstu starpā.
Galvenie fakti un dalībnieki
2014. gada Āzijas spēles pulcēja tūkstošiem sportistu no visām Āzijas Nacionālajām Olimpiskajām komitejām (NOC). Aptuvenais sportistu skaits bija ap 9 500 no 45 valstīm un teritorijām, kas sacentās par medaļām 36 sporta veidos, tostarp gan olimpiskajiem sporta veidiem, gan reģionālajām disciplīnām kā kabaddi, sepak takraw un kurash.
Norises vietas un infrastruktūra
Spēles notika vairākos stadionos un arēnās visā Inčonas reģionā. Galvenais objekts bija Incheon Asiad Main Stadium, kur notika atklāšana un noslēguma ceremonijas, kā arī daļa vieglatlētikas sacensību. Papildus tam tika izmantotas jau esošas un speciāli sagatavotas halles Songdo, Yeongjong un citās pilsētas daļās — sacensību tīklus veidoja gan jaunas, gan rekonstruētas būves, kas pēc spēlēm kalpoja kā sporta un kultūras centri.
Atklāšana, lāpas stafete un maskoti
Spēļu atklāšana notika 19. septembrī ar krāšņu ceremoniju, kurā tika izcelta Dienvidkorejas kultūra un mūsdienīgais tehnoloģiju pielietojums uz skatuves. Lāpas stafete tika rīkota pa Dienvidkorejas pilsētām, iesaistot vietējos sportistus un sabiedrības pārstāvjus. Oficiālie maskoti — Barame, Chumuro un Vichuon — simbolizēja Inčonas jūras tuvumu un pilsētas viesmīlību; tie kļuva par spēļu vizuālo simbolu un tika izmantoti suvenīros un mārketingā.
Sporta programma un sacensību līmenis
Programma apvienoja gan starptautiski populārus sporta veidus (vieglatlētika, peldēšana, basketbols, futbols, cīņas sporti, šautriņas u. c.), gan reģionālās disciplīnas, kurām Āzijā ir liels fanu skaits. Daudzu valstu līmenis bija uzlabojies, kas padarīja cīņas par medaļām sīvas un neprognozējamākas.
- Daudzi jaunie atlēti izmantoja spēles kā soli uz lielākām starptautiskām sacensībām (piem., Pasaules čempionātiem, olimpiskajām spēlēm).
- Peldēšanā un vieglatlētikā tika uzrādīti daudzi izcili rezultāti, kas noveda pie pasaules un Āzijas rekordu labošanas.
Medaļas, rekordi un atzīšanas
Galīgajā medaļu tabulā vadībā bija Ķīna, tai sekmīgi sekoja Dienvidkoreja un Japāna. Spēļu laikā tika pārspēti 14 pasaules un 27 Āzijas rekordi — īpaši izceļoties peldēšana un vieglatlētika. Par spēļu vērtīgāko sportistu (MVP) tika atzīts Kosuke Hagino, kura sniegums peldēšanā izcēlās starp citiem izcilajiem rezultātiem.
Strīdi, dopings un vēlākas korekcijas
Lai gan pasākums plašāk tika vērtēts pozitīvi, tam bija arī sarežģījumi un kritika. Dažas problēmas bija saistītas ar organizatoriskiem jautājumiem (piem., loģistiku, sadalītām vietām), tiesāšanu un tiesnešu lēmumiem, kā arī ar atsevišķiem dopinga gadījumiem, kas vēlāk noveda pie medaļu pārdales un sankcijām pret sportistiem. Šīs jautājums daļēji ietekmēja arī uztveri par sacensību taisnīgumu, tomēr kopējais rezultāts un sacensību līmenis palika augsts.
Ekonomiskais un sociālais mantojums
Rīkošana stiprināja Inčonas infrastruktūru — uzlabotas transporta saites, viesnīcu kapacitāte un sporta objekti, kas vēlāk kalpoja vietējai sabiedrībai un starptautiskiem pasākumiem. Spēles arī veicināja sporta attīstību reģionā, popularizējot jaunas disciplīnas un motivējot jauniešus iesaistīties sportā. Salīdzinājumā ar iepriekšējām rīkošanas vietām, Inčonas spēles tika uzskatītas par relatīvi izmaksu efektīvām un labi organizētām.
Secinājums
2014. gada Āzijas spēles Inčonā bija nozīmīgs notikums Āzijas sporta kalendārā — ar spēcīgu konkurenci, vairākiem rekordiem un ilgtermiņa ieguldījumu vietējā infrastruktūrā. Lai gan bija arī kritiski brīži un problēmas, spēles palīdzēja paaugstināt sacensību līmeni reģionā un atstāja apjomīgu mantojumu gan sporta, gan pilsētplānošanas jomā.
Sports
|
|
|
|
2014. gada Āzijas para spēles
2014. gada Āzijas Para spēles ir invalīdu sporta pasākums, kas notiek vairākus mēnešus pēc Āzijas spēlēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija 2014. gada Āzijas spēles?
A: 2014. gada Āzijas spēles, oficiāli pazīstamas kā XVII Asiadas spēles, bija sporta sacensības, kas notika Inčonā, Dienvidkorejā.
Q: Kad notika 2014. gada Āzijas spēles?
A: 2014. gada Āzijas spēles notika no 2014. gada 19. septembra līdz 4. oktobrim.
Jautājums: Cik daudz pasākumu notika 2014. gada Āzijas spēlēs?
A: 2014. gada Āzijas spēlēs notika 439 sacensības 36 sporta veidos un disciplīnās.
J: Kurā Dienvidkorejas pilsētā notika 2014. gada Āzijas spēles?
A: 2014. gada Āzijas spēles notika Inčonā.
J: Cik veiksmīgas bija 2014. gada Āzijas spēles?
A: Lai gan bija dažas pretrunas, 2014. gada Āzijas spēles lielā mērā bija veiksmīgas, pateicoties zemajām izmaksām un pieaugošajam sacensību līmenim Āzijas valstu starpā.
Jautājums: Kura valsts 2014. gada Āzijas spēlēs bija medaļu kopvērtējuma līdere?
A.: 2014. gada Āzijas spēļu medaļu kopvērtējumā vadībā bija Ķīna, tai sekoja Dienvidkoreja un Japāna.
J: Kurš bija 2014. gada Āzijas spēļu vērtīgākais spēlētājs?
A: Par 2014. gada Āzijas spēļu vērtīgāko spēlētāju (MVP) kļuva japāņu peldētājs Kosuke Hagino.
Meklēt