Ābels (Bībelē) — Kaina brāļa stāsts: upuris, slepkavība un nozīme
Ābels ir Kaina brālis; saskaņā ar Bībeles stāstu viņu nogalināja tieši Kains — tā tas kļuva par pirmo rūgtāko brāļu konfliktiem un pirmajām slepkavībām cilvēces stāstos.
Kā tas ir aprakstīts Bībelē
Stāsts atrodams 1. Mozus grāmatā (Ģenēzes 4. nodaļā). Ābels bija jaunākais no abiem brāļiem un gans, viņš laikus rūpējās par aitu un kazu ganāmpulkiem. Kains bija lauksaimnieks, kas strādāja ar zemi. Abi atnesa Dievam upurus: Kains — no zemes ražas, Ābels — no savu lopu pirmdzimtajiem un to taukiem. Dievs pieņēma Ābela upuri, bet Kaina upuri — ne. Tas izraisīja Kaina skaudību un dusmas.
Konflikta gaitas un slepkavība
Dievs brīdināja Kainu, sacīdams, ka, ja viņš dari labi, tiks pieņemts, taču ja nē — grēks grasās viņu pieveikt. Tomēr Kains ļāvās rūgtumam un, apēsts ar skaudību un ļaunumu (ko tradīcija dažkārt saista ar velna ietekmi), aukstasinīgi nogalināja Ābelu. Pēc slepkavības Dievs vaicāja Kainam: "Kur ir tavs brālis Ābels?" Un Ābela asinis pēc Rakstiem "sauc uz Viņu no zemes".
Sods un sekas
- Kaina sods: Dievs sodīja Kainu — viņš kļuva par klaiņotāju un bēguli (uz Zemes Nod) un saņēma zīmi, lai nevienam citam nebūtu atļauts nogalināt viņu par atriebību.
- Ābela nozīme: Ābels bieži tiek uzskatīts par taisnu cilvēku un pirmao martīru — viņa asinis simboliski "kliedz" par taisnības pieprasīšanu.
Teoloģiskās un literārās interpretācijas
Stāsts par Kainu un Ābelu tiek skaidrots dažādi:
- Daudzi komentētāji uzsver tuvu attieksmi un sirds stāvokli: atšķirība starp upuriem esot ne tik daudz ārēja dāvana, cik cilvēka ticība un motīvi. Jaunākajā Jaunās Derības interpretācijā (piem., Hebrejiem 11:4) Ābela upuris tiek saistīts ar ticību.
- Citi akcentē upura kvalitāti — Ābels atnesa pirmdzimtos un taukus, kas bibliskā kultūrā bija augstākā kvalitāte, kamēr Kains atnesa vienkāršāku ražu.
- Simboliski Ābela nāve tiek traktēta kā taisnā cilvēka upuris, kas galu galā tiek salīdzināts ar Kristus upuri Kristīgajā tradīcijā (piem., Hebrejiem 12:24).
Vēsturiskā un kultūras nozīme
Stāsts par Ābelu un Kainu ir viens no visplašāk citētajiem un attēlotajiem bibliskajiem motīviem — tas simbolizē brāļu naidu, greizsirdību, pirmo slepkavību un jautājumus par taisnību un Dieva spriedumu. Tas parādās ne tikai kristīgā un jūdu tradīcijā, bet arī islāma tekstos (piem., Korānā) un plašā kultūras mantojumā mākslā, literatūrā un filozofijā.
Galvenie punkti īsi
- Ābels — Kaina jaunākais brālis, gans.
- Abi atnesa Dievam upurus; Dievs pieņēma Ābela upuri, bet nereaģēja uz Kaina upuri (Ģenēze 4).
- Kaina skaudība noveda pie Ābela slepkavības — pirmais cilvēka izdarītais slepkavības gadījums Bībeles stāstos.
- Stāstam ir dziļas teoloģiskas, morālas un simboliskas nozīmes, to interpretē dažādi reliģiski un literāri virzieni.
Tā turpinās Ābela īsās dzīves stāsts — tas ir vienlaikus brīdinājums par greizsirdību un aicinājums pie taisnības, ticības un atbildības pret līdzcilvēkiem.
