Sers Aleks Džefrijs — DNS pirkstu nospiedumu un profilēšanas izgudrotājs
Sers Aleks Džefrijs — ģenētiķis, kurš izgudroja DNS pirkstu nospiedumu un profilēšanas metodes, revolucionizējot kriminālistiku, paternitātes un imigrācijas izmeklēšanu.
Sers Aleks Džons Džefrijs CH FRS (dzimis 1950. gada 9. janvārī) ir britu ģenētiķis, kurš 1984. gadā atklāja un izstrādāja tā saucamās DNS pirkstu nospiedumu un DNS profilēšanas metodes. Viņa pamatmetode balstās uz to, ka cilvēku genomā ir īpaši mainīgi ģenētiski reģioni (minisatellīti vai VNTR — mainīga skaita tandemrepetīcijas), kuri katram cilvēkam veido gandrīz unikālu rakstu. Šo atklājumu ātri pielietoja kriminālistikā, paternitātes ekspertīzēs un imigrācijas strīdu risināšanā, jo DNS profili ļauj ar ļoti augstu ticamību sasaistīt (vai atšķirt) personu no bioloģiska materiāla.
Izgudrojuma būtība un attīstība
Džefrija metode sākotnēji izmantoja minisatellītu pētniecību, taču vēlāk forensikā tika pārgājusi uz ātrākiem un prātīgākiem paņēmieniem, piemēram, STR (short tandem repeats) profiliem, ko šodien plaši izmanto visā pasaulē. Lai gan Džefrijs nebija vienīgais, kurš attīstīja vēlākos laboratoriskos protokolus, viņa atklājums deva pamatu mūsdienu DNS profilēšanai. Metodes ieviešana prasīja arī jaunas laboratoriskās prasmes, kvalitātes kontroles sistēmas un juridiskas procedūras pierādījumu pieņemšanai tiesās.
Ietekme praksē
DNS pirkstu nospiedumu izmantošana radikāli mainīja policijas izmeklēšanas iespējas — ar DNS palīdzību varēja gan atklāt noziedzniekus, gan attaisnot kļūdaini aizdomās turētos. Viens no publikā plaši zināmajiem piemēriem ir Līčesteras reģiona lietas, kuras risināšanā Džefrija metodes palīdzēja identificēt vainīgo un attaisnot nevainīgus aizdomās turētos. Tāpat DNS profilēšana pārvērta paternitātes un imigrācijas lietu izskatīšanu — tiesas un valsts iestādes sāka paļauties uz ģenētiskiem pierādījumiem.
Sabiedriskā nozīme un ētika
Paralēli praktiskajai lietošanai Džefrija atklājums izraisīja plašas diskusijas par privātumu, datu glabāšanu un valsts veidojamo DNS reģistru ētiku. Izveidojoties valstu DNK datubāzēm, radās nepieciešamība skaidri noteikt, kādus datus glabāt, kam tiem jābūt pieejamiem un kā aizsargāt personu tiesības, vienlaikus nezaudējot sabiedrisko drošību.
Džefrijs ir Lesteras Universitātes ģenētikas profesors. Viņš 1992. gada 26. novembrī kļuva par Lesteras pilsētas goda pilsoni. Par nopelniem ģenētikā 1994. gadā viņš tika iecelts bruņinieka kārtā. Viņa darbs ir bijis viens no galvenajiem faktoriem, kas pārvērta DNS analīzi par plaši pieņemtu un efektīvu instrumentu tiesību aizsardzībā un zinātniskajā pētniecībā.
Meklēt