Alans Oktaviāns Hjūms — Indijas Nacionālā kongresa dibinātājs un ornitologs
Alans Oktaviāns Hjūms — Indijas Nacionālā kongresa dibinātājs un "Indijas ornitoloģijas tēvs": politiķis, reformators un dabas pētnieks ar ilgstošu ietekmi.
Alans Oktaviāns Hjūms, CB ICS (Allan Octavian Hume, 1829. gada 4. jūnijs – 1912. gada 31. jūlijs) bija britu Imperatora civildienesta (vēlāk Indijas civildienesta) darbinieks, politiskais reformators, ornitologs un botāniķis, kas ilgstoši strādāja Britu Indijā. Viņu pazina gan kā vienu no Indijas Nacionālā kongresa dibinātājiem, gan kā nozīmīgu putnu pētnieku — dažkārt dēvētu par „Indijas ornitoloģijas tēvu”, retāk — par „Indijas ornitoloģijas pāvestu”, ko izmantoja viņa kritiķi.
Biogrāfija un civildienests
Hjūms iesaistījās Indijas civildienestā un pa karjeras gaitu ieņēma vairākus administratīvus amatus. Viens no nozīmīgākajiem posmiem viņa karjerā bija darbs Etavā (Etawah) par vietējo pārvaldes vadītāju, kur viņš centās īstenot reformas, kas uzlabotu vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus un novērstu pārvaldības kļūdas. 1871. gadā Hjūms ieguva Ieņēmumu, lauksaimniecības un tirdzniecības departamenta sekretāra amatu lorda Majo (Lord Mayo) pārraudzībā. Vēlāk viņa kritika pret lorda Lītona (Lord Lytton) politiku noveda pie viņa atcelšanas no sekretāra amata 1879. gadā.
Reformas Etavā un administratīvie centieni
Būdams Etavas pārvaldnieks, Hjūms 1857. gada sacelšanos Indijā uzskatīja par nepareizas pārvaldības sekām un īpaši centās mazināt saknes, kas sacelšanos veicināja. Viņa reformas — administratīvas, tiesiskuma un sociālās dabas — palīdzēja padarīt Etawah par vienu no pirmajiem apgabaliem, kas atgriezās salīdzinoši stabilā stāvoklī. Hjūma pieeja bieži bija praktiska un vērsta uz vietējo problēmu risināšanu, tomēr viņa stingrība un tiešums reizēm radīja konfliktus ar kolēģiem un augstāko varu.
Indijas Nacionālā kongresa dibināšana un politiskā darbība
Hjūms aktīvi sekoja politiskajām norisēm pēc aiziešanas pensijā un tuvojoties lorda Lītona valdīšanas beigām. Viņš uzskatīja, ka Indijas iedzīvotāji izjūt bezcerību un viņiem vajadzīgs miermīlīgs forums, kur paust sūdzības un prasīt reformas. Viņš rakstīja un brīdināja par „pēkšņu vardarbīgu sporādisku noziegumu uzliesmojumu, nekaitīgu personu slepkavības, baņķieru aplaupīšanu un bazāru izlaupīšanu, patiešām nelikumības aktus, kas, pienācīgi apvienojoties spēkiem, varētu kādu dienu izvērsties par nacionālo sacelšanos”.
Indijas savienības (vēlāk – Indijas Nacionālā kongresa) ideja sāka veidoties 1884. gada decembrī pēc privātas sanāksmes, kas notika tūlīt pēc teosofu konventa Madrasā. Hjūms uzņēmās iniciatīvu, un 1885. gada martā viņš izdeva aicinājumu sasaukt pirmo Indijas Nacionālo savienību. Pirmais kongresa sapulces paziņojums aicināja uz sanāksmi nākamā gada decembrī Pūnā (Poona). Hjūms darīja daudz, lai Kongress kļūtu par plašāku platformu — viņš mēģināja piesaistīt lauksaimniekus, pilsētnieku slāņus un musulmaņu pārstāvjus, lai Kongress nebūtu tikai elitārs klubs.
Tomēr Hjūms bieži bija vīlies: Kongress reizēm pretrunīgi attiecās pret sociālām iniciatīvām (piem., iebildumi pret indiešu meiteņu laulību vecuma paaugstināšanu) un nepietiekami risināja nabadzības jautājumus. Dažas viņa atklātās rūpes un brīdinājumi par iespējamu vardarbību radīja reakciju no britu pārstāvjiem un satraukumu Kongresa vadībā, un visa šī situācija — kopā ar viņa vilšanos par vadītāju gatavību reālām kopējām pūlēm — noveda pie Hjūma izbraukšanas no Indijas 1894. gadā. No Londonas viņš turpināja sekot Kongresa attīstībai un sniedza atbalstu no malas.
Ornitoloģiskie un botāniski ieguldījumi
Blakus administratīvajai darbībai Hjūms bija ļoti aktīvs dabas pētnieks — īpaši ornitologs. Viņš publicēja pētījumus par Indijas putniem, bija žurnāla Stray Feathers dibinātājs un redaktors, kā arī sarakstījis nozīmīgus darbus par putnu ligzdām, olām un taksonomiju. Viņa intensīvā lauka un muzeju kolekcionēšana un apkopotie novērojumi palīdzēja sistematizēt daudz sugu pazīmju un izplatību Indijā. Gadu gaitā viņa plašā putnu kolekcija nonāca Lielbritānijas Muzejā (tagad Natural History Museum), kur tā kalpoja turpmāko pētījumu pamatu krājumiem.
Hjūms sadarbojās ar vietējiem un ārvalstu kolekcionāriem, aprakstīja daudz jaunu sugu vai to variāciju un veicināja regulāru lauku novērojumu publicēšanu. Daudzas sugas un taksonomiskas vienības nes Huma vārdu kā atzinību par viņa ieguldījumu. Viņa darbi padarīja pieejamāku putnu zinātni Plašākai sabiedrībai un pētnieku aprindām Indijā un ārpus tās.
Vilšanās, kritika un mantojums
Daudzi angloindieši un arī daļa Indijas prese sākotnēji bija pret Indijas Nacionālā kongresa ideju, un Hjūms bieži sastapa asu kritiku un satīru — piemēram, 1888. gadā publicētā satīriskā darbā bija iekļauts varonis ar nosaukumu „A. O. Humebogs”. Viņa tiešums un reizēm dogmatiskais stils radīja gan atbalstītājus, gan pretiniekus. Neskatoties uz to, viņa loma Kongresa dibināšanā, viņa administratīvās reformas un plašie dabaszinātniskie ieguldījumi nodrošināja viņam vietu gan Indijas politiskajā, gan zinātniskajā vēsturē.
Indijas Nacionālā kongresa 27. sesijas Bankipūrā (1912. gada 26.–28. decembris) organizatori oficiāli atzina viņa nopelnus, ierakstot, ka viņi „dziļi skumst par Allana Oktaviāna Hjūma, C.B., kongresa tēva un dibinātāja, nāvi, kura mūža nopelniem, kas veikti ar retu pašaizliedzību, Indija izjūt dziļu un paliekošu pateicību, un kura nāves dēļ Indijas progresa un reformu cēlonis cieta neatgriezenisku zaudējumu.”
Hjūma dzīve un darbība ir piemērs tam, kā viena personas interese gan par sabiedrības politisko attīstību, gan par dabas izpēti var atstāt ilgstošu ietekmi. Viņa centieni veicināt dialogu starp indusiem un britiem, kā arī padziļināt zināšanas par Indijas faunu, turpina iedvesmot pētniekus un vēsturniekus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Allan Octavian Hume?
A: Allan Octavian Hume bija imperatora civildienesta (vēlāk Indijas civildienesta) darbinieks, politiskais reformators, kolektors Madurai un Dienvidbombejas ostas ostu administrators. Viņš bija viens no Indijas Nacionālā kongresa dibinātājiem un ievērojams ornitologs.
J: Ko Hjūms novēroja par Indiju lorda Lītona valdīšanas laikā?
A: Liktona valdīšanas laikā Hjūms novēroja, ka Indijas iedzīvotāji izjūt bezcerību un vēlas kaut ko darīt, atzīmējot "pēkšņu vardarbīgu sporādisku noziegumu uzliesmojumu, nepatīkamu personu slepkavības, baņķieru aplaupīšanu un bazāru izlaupīšanu, patiešām beztiesiskas darbības, kas, pienācīgi sakopojoties spēkiem, jebkurā dienā varētu izvērsties par nacionālu sacelšanos".
J: Kā angloindieši uztvēra Indijas Nacionālā kongresa ideju?
A: Daudzi angļi bija pret Indijas Nacionālā kongresa ideju. Indijas presē bija tendence to uztvert negatīvi.
J: Kas noveda pie tā, ka 1886.-1887. gadā kongress atkāpās no iecerētā?
A: Mēģinot palielināt savu bāzi, piesaistot vairāk lauksaimnieku, pilsētnieku un musulmaņu no 1886. līdz 1887. gadam, tas izraisīja britu iestāžu pretestību, kas noveda pie Kongresa atkāpšanās.
J: Kā Hums centās iesaistīt prinčus savā nacionālās emancipācijas lietā?
A: 1892. gadā viņš mēģināja viņus iesaistīt, brīdinot par iespējamo agrārorevolūciju, taču tas tikai izraisīja britu varas pārstāvju sašutumu un biedēja Kongresa vadītājus.
J: Kas notika Bankipūrā 1912. gada decembrī?
A: 1912. gada decembrī Bankipūrā notika Indijas Nacionālā kongresa organizatoru 27. sesija, kurā viņi pauda "dziļas skumjas" par Hjūma nāvi, kurš tika uzskatīts par "tēvu un dibinātāju", jo visu mūžu strādāja ar retu pašaizliedzību.
Meklēt