Allan Octavian Hume
Alans Oktaviāns Hjūms, CB ICS (Allan Octavian Hume, CB ICS, 1829. gada 4. jūnijs - 1912. gada 31. jūlijs) bija Imperatora civildienesta (vēlāk Indijas civildienesta) darbinieks, politiskais reformators, ornitologs un botāniķis, kurš strādāja Britu Indijā. Viņš bija viens no Indijas Nacionālā kongresa dibinātājiem. Būdams ievērojams ornitologs, Hums tika dēvēts par "Indijas ornitoloģijas tēvu", bet tie, kas viņu uzskatīja par dogmatisku, - par "Indijas ornitoloģijas pāvestu".
Būdams Etavas pārvaldnieks, viņš 1857. gada sacelšanos Indijā uzskatīja par nepareizas pārvaldības rezultātu un pielika lielas pūles, lai uzlabotu vienkāršo iedzīvotāju dzīvi. Etawah apgabals bija viens no pirmajiem, kas atgriezās normālā stāvoklī, un turpmākajos gados Huma veiktās reformas noveda pie tā, ka apgabalu sāka uzskatīt par attīstības paraugu. Hums paaugstinājās Indijas civildienestā un 1871. gadā ieguva Ieņēmumu, lauksaimniecības un tirdzniecības departamenta sekretāra amatu lorda Majo vadībā. Tomēr viņa kritikas par lordu Lītonu dēļ 1879. gadā viņš tika atcelts no sekretariāta.
1894. gadā viņš pameta Indiju un sāka dzīvot Londonā, no kurienes turpināja interesēties par Indijas Nacionālo kongresu. Pēc aiziešanas pensijā no civildienesta un tuvojoties lorda Lītona valdīšanas beigām, Hjūms novēroja, ka Indijas iedzīvotāji izjūt bezcerību un vēlas kaut ko darīt, atzīmējot "pēkšņu vardarbīgu sporādisku noziegumu uzliesmojumu, nekaitīgu personu slepkavības, baņķieru aplaupīšanu un bazāru izlaupīšanu, patiešām nelikumības aktus, kas, pienācīgi apvienojoties spēkiem, varētu kādu dienu izvērsties par nacionālo sacelšanos". Runājot par Lielbritānijas valdību, viņš norādīja, ka mūsdienās mūsu valdības vadošā iezīme visās pārvaldes nozarēs ir pētīta un nemainīga necieņa, ja ne patiesa necieņa pret mūsu padoto viedokļiem un jūtām. Indijas savienības ideja sāka veidoties, un sākotnēji Hjūms guva zināmu atbalstu no lorda Duferina, lai gan pēdējais nevēlējās, lai tam būtu oficiāla saikne ar to. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji šī ideja radās privātā septiņpadsmit cilvēku sanāksmē pēc teosofu konventa, kas 1884. gada decembrī notika Madrasā. Hjūms uzņēmās iniciatīvu, un 1885. gada martā tika izdots pirmais paziņojums par pirmās Indijas Nacionālās savienības sasaukšanu nākamā gada decembrī Pūnā.
No 1886. līdz 1887. gadam viņš mēģināja palielināt Kongresa bāzi, piesaistot vairāk lauksaimnieku, pilsētnieku un musulmaņu, un tas izraisīja britu pretestību, kā rezultātā Kongress atkāpās. Hjūms bija vīlies, kad Kongress iebilda pret indiešu meiteņu laulību vecuma paaugstināšanu un nepievērsa uzmanību nabadzības jautājumiem. Dažiem Indijas prinčiem nepatika demokrātijas ideja. Viņš 1892. gadā mēģināja viņus pamudināt rīkoties, brīdinot par vardarbīgu agrārorevolūciju, taču tas tikai izraisīja britu varas pārstāvju sašutumu un biedēja Kongresa līderus. Neapmierināts ar to, ka Indijas vadītāji joprojām nebija gatavi strādāt nacionālās emancipācijas labā, Hjūms 1894. gadā pameta Indiju. Daudzi angloindieši bija pret Indijas Nacionālā kongresa ideju. Indijas prese bija tendēta uz to raudzīties negatīvi, līdz ar to Hjūms par žurnālistiem pat vēlāk dzīvē esot bijis ļoti negatīvi noskaņots. 1888. gadā publicētajā satīriskajā darbā bija iekļauts varonis ar nosaukumu "A. O. Humebogs".
Indijas Nacionālā kongresa 27. sesijas Bankipūrā (1912. gada 26.-28. decembrī) organizatori ierakstīja, ka viņi "dziļi skumst par Allana Oktaviāna Hjūma, C.B., kongresa tēva un dibinātāja, nāvi, kura mūža nopelniem, kas veikti ar retu pašaizliedzību, Indija izjūt dziļu un paliekošu pateicību, un kura nāves dēļ Indijas progresa un reformu cēlonis cieta neatgriezenisku zaudējumu."
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Allan Octavian Hume?
A: Allan Octavian Hume bija imperatora civildienesta (vēlāk Indijas civildienesta) darbinieks, politiskais reformators, kolektors Madurai un Dienvidbombejas ostas ostu administrators. Viņš bija viens no Indijas Nacionālā kongresa dibinātājiem un ievērojams ornitologs.
J: Ko Hjūms novēroja par Indiju lorda Lītona valdīšanas laikā?
A: Liktona valdīšanas laikā Hjūms novēroja, ka Indijas iedzīvotāji izjūt bezcerību un vēlas kaut ko darīt, atzīmējot "pēkšņu vardarbīgu sporādisku noziegumu uzliesmojumu, nepatīkamu personu slepkavības, baņķieru aplaupīšanu un bazāru izlaupīšanu, patiešām beztiesiskas darbības, kas, pienācīgi sakopojoties spēkiem, jebkurā dienā varētu izvērsties par nacionālu sacelšanos".
J: Kā angloindieši uztvēra Indijas Nacionālā kongresa ideju?
A: Daudzi angļi bija pret Indijas Nacionālā kongresa ideju. Indijas presē bija tendence to uztvert negatīvi.
J: Kas noveda pie tā, ka 1886.-1887. gadā kongress atkāpās no iecerētā?
A: Mēģinot palielināt savu bāzi, piesaistot vairāk lauksaimnieku, pilsētnieku un musulmaņu no 1886. līdz 1887. gadam, tas izraisīja britu iestāžu pretestību, kas noveda pie Kongresa atkāpšanās.
J: Kā Hums centās iesaistīt prinčus savā nacionālās emancipācijas lietā?
A: 1892. gadā viņš mēģināja viņus iesaistīt, brīdinot par iespējamo agrārorevolūciju, taču tas tikai izraisīja britu varas pārstāvju sašutumu un biedēja Kongresa vadītājus.
J: Kas notika Bankipūrā 1912. gada decembrī?
A: 1912. gada decembrī Bankipūrā notika Indijas Nacionālā kongresa organizatoru 27. sesija, kurā viņi pauda "dziļas skumjas" par Hjūma nāvi, kurš tika uzskatīts par "tēvu un dibinātāju", jo visu mūžu strādāja ar retu pašaizliedzību.
