Alonzo Billupsa neona pārbrauktuves signāls — 1930. g. izgudrojums Grenadā
Billupsa neona pārbrauktuves signāls bija neparasts un iespaidīgs brīdinājuma iekārtas piemērs, kas informēja vieglo un kravas automašīnu vadītājus par vilciena tuvošanos. To uzstādīja pie bīstamas Ilinoisas Centrālā dzelzceļa pārbrauktuves uz Misisipi štata 7. ceļa Grenadā, Misisipi štatā. Signāla mērķis bija samazināt sadursmju skaitu un padarīt pārbrauktuvi drošāku vietējiem satiksmes dalībniekiem.
Dizains un darbība
Signālu 20. gadsimta 30. gadu vidū uzstādīja izgudrotājs Alonzo Billups. Viņš un dzelzceļš bija noraizējušies par regulāriem negadījumiem tajā pārbrauktuvē, tāpēc Billups izstrādāja iespaidīgu risinājumu — milzīgu tērauda portālu, kas pacēlās virs ceļa un bija skaidri redzams no tāls distances. Konstrukcija vizuāli līdzinājās mūsdienu pārbrauktuves signāliem, taču bija daudz dramatiskāka un dekorēta ar neona elementiem, kas to padarīja unikālu sava laika kontekstā.
Pāri portālam bija izvietotas mirgojošas sarkanās gaismas, un abpus tam atradās lielas neona zīmes. Uz zīmēm bija redzami vārdi "Stop–DEATH–Stop" kopā ar neona galvaskausu un krustenisko kaulu — spēcīgs un biedējošs vēstījums, kas piesaistīja autovadītāju uzmanību. Mirgojošas neona bultas norādīja vilciena virzienu, ļaujot braucējiem ātri saprast, no kurienes tuvojas vilciens. Tā vietā, lai izmantotu parastos elektriskos zvani, signālā bija iebūvēta ļoti skaļa gaisa trauksmes sirēna, kas kalpoja kā papildu akustisks brīdinājums.
Praktiskās problēmas un uzturēšana
Lai gan signāls bija ļoti pamanāms, tam bija arī nopietnas praktiskas vājās puses. Otrā pasaules kara un pēckara periodā neona materiālu un atbilstošu rūpniecisko preču piegāde bija ierobežota, tāpēc neona elementu remonts un nomaiņa kļuva problemātiska. Tāpat iekārta ciešami prasīja regulāru tehnisko apkopi.
Bija bieži gadījumi, kad gaisa trauksmes sirēna ieslēdzās bez vilciena klātbūtnes — signāls reizēm reaģēja kļūdaini, tostarp elektrisku traucējumu dēļ. Vēl viena būtiska problēma bija tā, ka sirēna nereti neizslēdzās automātiski; lai to apturētu, dzelzceļam bija jānosūta remonta brigāde. Šie negaidītie signāla aktivizējumi un uzturēšanas grūtības radīja sabiedrības neapmierinātību un papildu izmaksas dzelzceļam.
Noņemšana un mantojums
Vairāk tādu īpašu signālu netika uzbūvēts. Atsevišķu tehnisku traucējumu, neona pieejamības problēmu un ekspluatācijas izmaksu dēļ vienīgais Billupsa signāls tika nojaukts pēc nepilniem divdesmit gadiem. Precīzs nojaukšanas datums nav viennozīmīgi dokumentēts, taču tas notika pēckara periodā, kad dzelzceļi pakāpeniski pārgāja uz standartizētām automātiskajām pārbrauktuves sistēmām — mirgojošām lampām, slēdžiem un zvaniem, kas bija uzticamāki un lētāki ekspluatācijā.
Billupsa risinājums parādīja radošu pieeju satiksmes drošībai un, iespējams, iedvesmoja vēlākus dizaina principus — īpaši ideju par pamanāmu, virzienu norādošu brīdinājumu. Tomēr mūsdienu pārbūves standarti favorizē automātiskumu, uzticamību un mazāku "panikas" efektu — tas ir viens no iemesliem, kāpēc spēcīgi dramatiski brīdinājumi, kā Stop–DEATH–Stop, nekļuva par plaši izplatītu praksi.
Kopsavilkums: Billupsa neona pārbrauktuves signāls bija radošs un uzkrītošs risinājums, kas uz laiku palielināja redzamību un piesaistīja uzmanību bīstamajai pārbrauktuvei. Taču materiālu pieejamības problēmas, tehniskie traucējumi un uzturēšanas sarežģījumi noveda pie tā, ka šādas konstrukcijas netika attīstītas plašāk un galu galā tika aizstātas ar praktiskākiem un uzticamākiem automātiskajiem pārbauktuves brīdinājumiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija Billupsa neona šķērsošanas signāls?
A: Billups Neon Crossing Signal bija īpašs signāls, kas brīdināja vieglo automašīnu un kravas automašīnu vadītājus, ka tuvojas vilciens. Tas bija novietots pie bīstamas Ilinoisas centrālā dzelzceļa pārbrauktuves uz Misisipi štata 7. ceļa Grenadā, Misisipi štatā.
J: Kas izgudroja Billups Neon Crossing Signal?
A: Billupsa neona šķērsošanas signālu izgudroja Alonzo Billupss 30. gadu vidū.
J: Kāpēc Billups izgudroja šo signālu?
A: Billupsa kungs un dzelzceļš bija noraizējušies; šajā dzelzceļa pārbrauktuvē notika daudz negadījumu starp vilcieniem un autotransporta līdzekļiem, tāpēc viņš vēlējās, lai autovadītāji, kas gatavojas šķērsot sliedes, zinātu, ka tuvojas vilciens, un viņš vēlējās to darīt ļoti lielā veidā.
J: Kā izskatījās signāls?
Atbilde: Signāls bija uzbūvēts kā milzīgs tērauda portāls, kas pacēlās augšup pāri visam lielceļam, ar mirgojošām sarkanām gaismām, līdzīgām tām, ko izmanto mūsdienās, un milzīgām neona zīmēm abpus lielajam portālam. Uz zīmēm dega vārdi "Stop-DEATH-Stop" kopā ar neona galvaskausu un krustenisko kaulu, kā arī mirgojošas neona bultas, kas rādīja uz vilcienu, lai norādītu autovadītājiem, kurā virzienā tas tuvojas.
J: Kā šis signāls brīdināja mašīnistus par tuvojošos vilcienu?
A: Papildus vizuālajiem brīdinājumiem šis signāls izmantoja arī skaņu - elektrisko vai elektronisko zvanu vietā, ko izmanto tagad, tas izmantoja ļoti skaļu gaisa trauksmes sirēnu, brīdinot mašīnistus par tuvojošos vilcienu.
J: Kāpēc šāda veida signāli pēc Otrā pasaules kara sākuma vairs netika būvēti?
A: Pēc Otrā pasaules kara sākuma šiem signāliem bija grūti iegūt neonu, kā arī tiem bija elektriskas problēmas, piemēram, bieži vien gaisa trauksmes sirēna ieslēdzās pat tad, ja neviens vilciens neieradās, un neizslēdzās, līdz ieradās dzelzceļa uzņēmuma remontstrādnieki. Tāpēc pēc Otrā pasaules kara sākuma šādus īpašus signālus vairs neizgatavoja.
Jautājums: Cik ilgi darbojās šis īpašais pārbrauktuves signāls, pirms to noņēma? A: Šis konkrētais pārbrauktuves signāls kalpoja mazāk nekā divdesmit gadus, bet pēc Otrā pasaules kara sākuma tika noņemts, jo trūka ražošanai nepieciešamo materiālu un radās problēmas ar elektrību, kas saistītas ar gaisa trauksmes sirēnu sistēmu.
