Bruno Latūrs — franču filozofs un zinātnes socioloģijas pionieris

Bruno Latūrs — franču filozofs un zinātnes socioloģijas pionieris. Iepazīsties ar viņa grāmatām, teorijām un ietekmi uz zinātnes un tehnoloģiju pētījumiem.

Bruno Latūrs (dzimis 1947. gada 22. jūnijā — miris 2022. gada 9. oktobrī) bija franču filozofs un viens no ietekmīgākajiem zinātnes, tehnoloģijas un sociālās teorijas pētniekiem. Pazīstams ar saviem darbiem zinātnes un tehnoloģijas jomā, viņš ir pasniedzis vairākās universitātēs, tostarp Parīzes Kalnrūpniecības skolā, Sciences Po un Londonas Ekonomikas skolā. Latūrs ir arī vairāku grāmatu autors, tostarp "Laboratorijas dzīve" (1979), "Zinātne darbībā" (1987) un "Mēs nekad neesam bijuši moderni" (1991). 2007. gadā viņš bija desmitais visvairāk citētais autors sociālo zinātņu jomā.

Galvenās idejas un teorijas

Latūra darbs būtībā mainīja izpratni par to, kā tiek ražota zināšana. Viņš ierosināja skatīties uz zinātni nevis kā uz objektīvu, neatkarīgu procesu, bet kā uz cilvēku un priekšmetu, instrumentu un institūciju savstarpēju tīklu — procesu, kurā faktu un tehnoloģiju nozīme veidojas praksē. No šīs pieejas izauga tā sauktā aktantu–tīklu teorija (Actor–Network Theory, ANT), kurā:

• aktants (actor/actant) var būt gan cilvēks, gan tehniska ierīce vai cits materiāls objekts;
• aktanti tiek saistīti tīklos caur procesiem, ko Latūrs sauc par tulkošanu, un tieši tīklu veidošana nosaka, kas tiek atzīts par patiesību, autoritāti vai stabilu tehnoloģiju;
• koncepti kā ”black box” (aizslēgta kaste) apraksta to, kā sarežģītas zinātniskas vai tehniskas īpatnības kļūst par pieņemtiem, nerunājamajiem elementiem — kamēr tās neizjauc vai neatklāj to iekšējo darbību.

Metode un pētījumu pieejas

Viens no Latūra ieguldījumiem bija etnogrāfiskas metodes pielietošana zinātnes studijās — viņš mudināja pētniekus ilgstoši pētīt laboratorijas, konferences, diskusijas un eksperimentus, lai izsekotu, kā konkrētas zinātniskas lietas tiek “izgatavotas”. Šī prakse izgaismoja, ka zinātniskie fakti nav tikai atklāti, bet arī konstruēti caur materiālām procedūrām, sarunām un tehniskajiem procesiem.

Ietekme un kritika

Latūra darbs ir plaši ietekmējis zinātnes, tehnoloģijas un sabiedrības studijas (STS), antropoloģiju, socioloģiju, filozofiju un inženierzinātņu pētījumus. Viņa idejas ir veicinājušas starpdisciplināru pieeju, kurā uzmanība pievērsta ne tikai cilvēkiem un institūcijām, bet arī materiālajām lietām un to lomai sociālajos procesos.

Vienlaikus viņš ir bijis arī kritizēts: daļa kritiķu apgalvo, ka ANT var novest pie relativisma (grūti noteikt, kā atšķirt labāku zināšanu no sliktas) vai pārāk plakana analīze, kurā netiek pietiekami ņemta vērā varas struktūru ietekme. Latūrs pats mēģināja atbildēt uz šiem pārmetumiem, attīstot konceptus par politiku, kolektīvajām ekoloģijām un nepieciešamību pārdomāt mūsdienu “modernitātes” priekšstatus.

Politiskais un vides darbs

Vēlākajos gados Latūrs pievērsās jautājumiem par dabu, politiku un demokrātiju. Grāmatā "Politics of Nature" (1999) viņš piedāvā pārskatīt sabiedrības attiecības ar dabas jautājumiem, ierosinot izveidot tādas institūcijas, kurās zinātniskie un politiskie apsvērumi var tikt saprātīgi salīdzināti un diskutēti. Viņa vārdi un idejas bieži tika izmantoti, analizējot klimata politikas, vides kustību un zinātnes lomas publiskajā dzīvē.

Izlase no galvenajiem darbiem

• Laboratory Life (1979) — kopdarbs ar Steve Woolgar, etnogrāfiska pieeja laboratorijas praksēm;
• Science in Action (1987) — par to, kā zinātne darbojas praksē un kā tiek veidotas zinātniskas patiesības;
• Nous n'avons jamais été modernes / "Mēs nekad neesam bijuši moderni" (1991) — kritika mūsdienu dualismiem starp dabu un sabiedrību;
• Politics of Nature (1999) — par nosacījumiem, kā zinātne var tikt integrēta demokrātiskā politiskajā procesā;
• Reassembling the Social: An Introduction to Actor–Network–Theory (2005) — kopsavilkums un metodoloģiska ievads ANT;
• An Inquiry into Modes of Existence (2012) — plašāks mēģinājums kartēt dažādas “eksistences kārtības” un to vērtības.

Mantojums

Bruno Latūrs atstāja būtisku ietekmi uz to, kā domājam par zinātni, tehnoloģijām un to vietu sabiedrībā. Viņa pieeja mudināja skatīties uz lietām kā savstarpēji saistītiem procesiem un pievērst uzmanību materiālajām praktikām, kas līdz tam bieži tika ignorētas. Neskatoties uz diskusijām un kritiku, Latūra idejas turpina iedvesmot pētniekus dažādās disciplīnās un palīdzēt risināt mūsdienu jautājumus — no tehnoloģiju iekļaušanas sabiedrībā līdz vides un klimata politikas izaicinājumiem.

Meklēt pēc burta