Cabell "Cab" Calloway III (1907. gada 25. decembris – 1994. gada 18. novembris) bija amerikāņu džeza mūziķis un aktieris, kurš kļuva pazīstams ar savu enerģisko skatuves tēlu, zīmīgo zoot suit stilu un unikālo "scat" dziedāšanas manieri. Viņš bija viens no slavenākajiem bigbenda līderiem 20. gadsimta 30. un 40. gados, un viņa grupā spēlēja daudzi nākamie džeza zvaigžņu — tostarp Dizzy Gillespie.

Agrīnā dzīve un karjeras sākums

Cab Calloway dzimis 1907. gada 25. decembrī. Karjeru sāka 1920. un 1930. gadu mijā, strādājot klubu un teātru programmās, kam drīz sekoja izrādes Harlemā un plašāka atpazīstamība. 1930.ajos gados viņš izveidoja savu orķestri, kas kļuva par vienu no pieprasītākajiem lielajos bendo stilos, regulāri uzstājoties slavenos klubos un radio programmās.

Mūzikas stils un slavenie ieraksti

Calloway bija pazīstams ar improvizatīvo scat dziedāšanu — balsi, kas izmantoji ritmiskas, beznozīmīgas zilbes un frāzes, kā arī ar skatuvisku, teatralizētu priekšnesumu. Viņa slavenākais hits ir 1931. gada ieraksts "Minnie the Moocher", kurā iekļautais sauklis un atbildes elements "hi-de-ho" kļuva par viņa vizītkarti un plaši atpazīstamu popkultūras frāzi.

  • "Minnie the Moocher" (1931) — Calloway vizītkarte, kas popularizēja viņa scata stilu.
  • "The Jumpin' Jive" — enerģisks swing gabals, kuru viņš vēlāk izpildīja arī televīzijā.
  • Daudzi citi ieraksti un tiešraides, kas nostiprināja viņa vietu kā lieliska showmena un bigbenda līdera.

Filmas, teātris un televīzija

Bez iespaidīgajām koncertizrādēm Calloway regulāri parādījās arī ekrānā un uz skatuves. Viņš filmējies dažādās filmās un īsfilmās, kā arī piedalījies teātra izrādēs. 1980. gada filmā The Blues Brothers viņš uzstājās un izpildīja "Minnie the Moocher", kas ieguva jaunu publiku starp jaunākām paaudzēm. Tāpat viņš uzstājās bērnu televīzijas raidījumā Sesame Street, kur izpildīja dziesmu "The Jumpin' Jive".

Ietekme un mantojums

Cab Calloway ietekmēja gan swing laikmeta mūziku, gan vēlākās džeza attīstības virzienus. Viņa teatralitāte uz skatuves, skatuviskā harizma un scatterdziedāšanas tehnika iedvesmoja daudzus mūziķus un izrādes māksliniekus. Viņa rokraksts — ritmiska vokālās improvizācijas un izteiksmīgs prezentēšanas stils — paliek nozīmīgs džeza un popkultūras mantojuma elements.

Vēlā dzīve, veselība un nāve

1994. gada maijā Calloway piedzīvoja insultu. Pēc sešiem mēnešiem, 1994. gada 18. novembrī, viņš mira. Viņa karjera un skatuves tēls tiek pieminēti un godināti joprojām — gan ierakstos, gan uzstāšanās ierakstos un retrospektīvās izstādēs, kas apliecina viņa lomu džeza vēsturē un populārajā kultūrā.