Šarlote Brontē (Charlotte Brontë, 1816. gada 21. aprīlis — 1855. gada 31. marts) bija angļu rakstniece un dzejniece. Viņa dzimusi Thornton ciematā, netālu no Bradfordas, un lielāko daļu dzīves pavadīja Haworth prēzervātā (parsonage), kur audzināja viņas tēvs. Brontē ģimenes traģēdijas — māšu agrīna nāve un brāļu un māsu priekšlaicīgas nāves — ietekmēja viņas radošo darbu un tēmas.

Dzīve un izglītība

Šarlote mācījās Clergy Daughters' School Cowan Bridge skolā, pieredze, kas iedvesmoja viņas attēlojumu par Lowood institūciju Džeinā Eirā. Vēlāk viņa mācījās un strādāja skolā Roe Head, un 1842. gadā devās uz Briseli, kur mācījās un īslaicīgi pasniedza Franču valodu — šie iespaidi atstāja paliekošu ietekmi uz viņas daiļradi, īpaši romānā Villette.

Literārais darbs un publicēšana

Savus darbus, tostarp "Džeinu Eiru", viņa vispirms publicēja ar pseidonīmu (viltus vārdu) Kērers Bells. 1846. gadā Šarlote mudināja māsas iespiest Kērera, Elisa un Aktona Bella dzejoļus. Tie netika labi pārdoti. Viņas pirmo romānu "Profesors" daudzi izdevēji noraidīja. Tas tika iespiests tikai 1857. gadā. Viņa ir slavena ar savu romānu "Džeina Eira" (1847), kas bija ļoti populārs, kad to iespieda.

Džeina Eira ir spēcīgs un emocionāli intensīvs stāsts par vienkāršu, drosmīgu un gudru sievieti, kas cīnās ar savām kaislībām, morāles izvēlēm un sociālajām rūpēm. Romāns ir arī coming‑of‑age stāsts (bildungsroman), kurā izcelta neatkarības, taisnīguma un sievietes pašnoteikšanās tēma. Šarlote savos darbos bieži risina reliģijas, sociālās nevienlīdzības un sieviešu nodarbinātības (īpaši par skolotāju un guvernantu stāvokli) jautājumus.

Pēc Džeinas Eiras panākuma viņa publicēja vēl divus nozīmīgus romānus: "Šērlija" (1849) un "Villette" (1853). Šie darbi parāda viņas literāro meistarību — sarežģītas psiholoģiskās portretēšanas, spēcīgu naratīvo balsi un sociālu kritiku. Profesors, kas rakstīts agrāk, tika izdots tikai pēc viņas nāves.

Personīgā dzīve un nāve

Šarlote strādāja kā guvernante un skolotāja, kas sniedza materiālu viņas romānu realitātei. 1854. gadā viņa apprecējās ar Arthuru Bell Nicholls, kas bija viņas tēva kalpotājs un vēlāk — prēzervāta katehets. 1855. gada 31. martā Šarlote nomira 38 gadu vecumā, grūtniecības laikā; precīzs nāves iemesls nav pilnībā noskaidrots, taču parasti tas saistīts ar grūtniecības komplikācijām un vājumu pēc ilgstošas sliktas veselības. Viņa tika apglabāta St Michael and All Angels baznīcā Haworthā, blakus pārējiem Brontē ģimenes locekļiem.

Mantojums

Šarlote Brontē ir viena no angļu literatūras nozīmīgajām figūrām. Viņas darbi ietekmējuši gan viktoriāņu, gan mūsdienu literatūras attīstību. Džeina Eira un citi romāni tiek plaši mācīti, tulkoti un adaptēti filmās, teātrī un televīzijā. Haworth prēzervāts tagad ir Brontë Parsonage Museum, kas piesaista apmeklētājus no visas pasaules un saglabā Brontē ģimenes memoriālus un manuskriptus.

Galvenie darbi

  • Džeina Eira (1847) — Džeina Eira
  • Šērlija (1849)
  • Villette (1853)
  • Profesors (rakstīts agrāk, izdots 1857)
  • Kērera, Elisa un Aktona Bella dzejoļi (1846, kopizdevums ar māsām)

Šarlotes rakstītā valoda, emocionālā dziļuma un pretrunu attēlojums padara viņas darbus par svarīgu lasāmvielu tiem, kas interesējas par sieviešu stāstiem, viktoriānisko sabiedrību un psiholoģisko romānu tradīciju.