Dominique Mbonyumutwa (dzimis 1921. gada janvārī — miris 1986. gada 26. jūlijā) bija Ruandas politiķis, kurš pēc monarhijas kraha kļuva par valsts pirmo pagaidu prezidentu. No 1960. gada 1. janvāra līdz 1961. gada 26. oktobrim viņš pildīja valsts galvas pienākumus un kopā ar citiem nacionālajiem līderiem veicināja pāreju no monarhijas uz republiku — process, kura rezultātā 1961. gadā notika arī referendums par režīma maiņu.
Mbonyumutwa bija hutu tautības pārstāvis, un daļā iedzīvotāju viņš bija populāra figūra gan pirms, gan pēc prezidentūras. Pirms iesaistīšanās valsts līmenī viņš strādāja vietējā pārvaldē — ciema/rajona vadītājam līdzīgā amatā (mūsdienās aptuveni rajona mēra amata ekvivalents). 1959. gada 1. novembrī, strādājot šajā amatā Byimanas pilsētā Dienvidu provincē, viņam uzbruka grupa tutsi jauniešu; šis incidents kalpoja par izšķirošu katalizatoru tā sauktajai 1959. gada «sociālajai revolūcijai» (Hutu revolūcijai). Revolūcija noveda pie Hutu elites nostiprināšanās un monarhijas — karaļa Kigali V Ndahindurvas — ietekmes mazināšanās, bet arī izraisīja plašas vardarbības epizodes un simtiem tūkstošu Ruandas tutsi ilgtspējīgu bēgļu straumi uz kaimiņvalstīm.
Kā pagaidu prezidents Mbonyumutwa bija simboliska figūra pārejas periodā. 1961. gada 26. oktobrī viņu amatā nomainīja Grēgoire Kayibanda (valdīja līdz 1973. gadam), un 1962. gada 1. jūlijā Ruanda pasludināja neatkarību no Beļģijas jau kā republika. Pārejas gados notiekošie līdzekļi un politiskās cīņas ietekmēja valsts iekšpolitiku gadu desmitiem.
Pēc prezidentūras Mbonyumutwa turpināja iesaistīties valsts dzīvē — viņam tika uzticētas dažādas administratīvas un goda funkcijas. Vēlākajos gados viņš ieņēma arī Nacionālo ordeņu kanclera pienākumus prezidenta Juvenala Habiarimanas valdē. Mbonyumutwa mira 1986. gada 26. jūlijā Beļģijā; viņa kapa vieta sākotnēji atradās Gitaramas stadionā — vietā, kur 1961. gadā bija saistībā ar republikas proklamēšanu notikuši svarīgi pasākumi. 2010. gadā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārapbedītas valsts kapsētā, daļēji saistībā ar plāniem stadionu pārbūvēt un attīstīt piemiņas vietu infrastruktūru.
Mbonyumutwa atstāja sarežģītu mantojumu: no vienas puses viņš ir saistīts ar Hutu politiskās varas konsolidāciju un republikas izveidi, no otras — ar 1959.–1960. gadu vardarbības un bēgļu krīzes sākumu, kas ietekmēja Ruandas etnisko attiecību dinamiku gadu desmitiem. Viņa dzīve un darbība joprojām tiek pētīta un analizēta kā daļa no plašākas Ruandas vēstures un politiskās attīstības 20. gadsimtā.