Dāma Enid Muriel Lyons AD, GBE (dzimusi Burnell; 1897. gada 9. jūlijs – 1981. gada 2. septembris) bija nozīmīga Austrālijas politiķe un sabiedriskā darbiniece. Viņa bija pirmā sieviete, kas ievēlēta Austrālijas Pārstāvju palātā, un pirmā sieviete federālajā ministru kabinetā. Viņa bija Tasmānijas premjerministra un vēlāk Austrālijas premjerministra Džozefa Liona sieva un ilgus gadus darbojās gan kā politiskā partnere, gan patstāvīga politiķe un sabiedriskā balsene.
Enida dzimusi kā Enid Muriel Burnell Smithtonā, Tasmānijā, vienā no trim Viljama un Elīzas (dz. Taggett) Burnell ģimenes meitām. Viņa mācījās par skolotāju Hobartā un pēc izglītības sākuma iesaistījās sabiedriskajā darbā. Viņas māte aktīvi darbojās leiboristu partijā un vietējās kopienas grupās, un arī Enida agri ieguva sabiedrisku atbildību — viņa bija viena no pirmajām sievietēm Tasmānijā, kas tika iecelta par miera tiesnesi (justice of the peace).
Enida kļuva par vīra politiskā dzīvesbiedra atbalstu, kamēr Džozefs Lyons virzījās no Tasmānijas politikas uz federālo līmeni; viņa bija redzama sabiedriskā figūra, rūpējoties arī par ģimenes pienākumiem. 1937. gada kronēšanas apbalvojumā Enida saņēma Britu impērijas ordeņa (GBE) Lielo krustu.[4][5]
1939. gadā, kad Džozefs Lyons miris 59 gadu vecumā, būdams pirmais Austrālijas premjerministrs, kas nomira, būdams amatā, Enida atgriezās Tasmānijā. Dziļi satraukta par vīra pēdējo mēnešu politiskajām attiecībām, viņa vēlāk izteica sūdzības pret Džozefa Lionsa pēcteci UAP vadībā, Robertu Menzīsu, kuru viņa uzskatīja par nodevēju — īpaši par Menzisa rīcību īsi pirms Džozefa nāves.[1]
1943. gada federālajās vēlēšanās Dame Enid Lyons startēja par United Australia Party (UAP) un ar nelielu balsu pārsvaru ieguva vietu Pārstāvju palātā, pārstāvot Darvinas apgabalu Tasmānijas ziemeļrietumos. Tā viņa kļuva par pirmo sievieti, kas ievēlēta šajā namā. Tajās pašās vēlēšanās par pirmo sievieti federālajā Senātā kļuva Dorotija Tangnija Rietumaustrālijā, kas iezīmēja sieviešu pieaugošo iesaisti federālajā politikā.
Enida Lyons parlamentā izcēlās ar spēcīgu runu dāvanu, plašu publisku profilu un aktīvu aizstāvību ģimenes un sieviešu jautājumos. Pēc Nacionālās partijas un Liberāļu partijas apvienošanās posmiem un vēlākās koalīcijas izveides viņa 1949. gadā kļuva par pirmo sievieti, kura ieņēma amatu federālajā kabinetā, kļūstot par Vice‑President of the Executive Council (un faktiski par valsts kabinetā iekļautu ministri) valdībā, kuru vadīja Roberts Menziss. Šis solis bija simboliski svarīgs sieviešu lomas paplašināšanai federālajā pārvaldē.
1951. gadā Enida Lyons atsauca no parlamenta. Pēc politiskās karjeras viņas veselība daļēji atguvās un viņa turpināja aktīvu darbību sabiedriskajā dzīvē: bija laikrakstu publiciste (1951–1954), Austrālijas Raidorganizāciju korporācijas komisāre (1951–1962) un atbalstīja ģimenes, bērnu un sieviešu jautājumus. Viņa arī publicēja vairākus memuārus, kuros atklāti runāja par savām pieredzēm un attiecībām ar citiem politiķiem; šīs atmiņas reizēm radīja neērtības Liberāļu partijai, jo atjaunoja viņas sūdzības par 1939. gada notikumiem saistībā ar Menzisu.[1]
Vēlākajos gados Enida saņēma arī citus atzinības apbalvojumus. 1980. gada Austrālijas dienā viņa tika iecelta par Austrālijas Ordeņa dāmu (AD),[8] kļūstot par otru sievieti, kas saņēmusi šo pakāpi. 1981. gada 2. septembrī viņa mira. Viņai tika sarīkotas valsts bēres Devonportā, Tasmānijā, pirms viņu apglabāja blakus vīram Mersey Vale Lawn kapsētā. Enidas dzīve un darbs palikuši nozīmīgs posms Austrālijas politikas vēsturē — viņa bija pionieru figūra, kas veicināja sieviešu klātbūtni federālajā politikā un ministru kabinetos.