Frīdrihs Strūve — astronoms, dubultzvaigžņu pētījumu autors (1793–1864)

Uzzini Frīdriha Strūves dzīvi — izcils 19. gs. astronoms, dubultzvaigžņu pētnieks, paralaksu mērītājs un Pulkovas observatorijas dibinātājs.

Frīdrihs Georgs Vilhelms fon Strūve (1793. gada 15. aprīlis – 1864. gada 23. novembris (pēc Jūlija kalendāra 11. novembris)) bija vācu izcelsmes krievu astronoms un ģeodēzists, kurš dzīves gaitu lielāko daļu pavadīja Baltijā un Sanktpēterburgā. Viņš dzimis Altonā (tagadājas Hamburgas apkaimē), Vācijā, bet daudzus gadus strādāja Dorpatas (tolaik Tartu) observatorijā. Strūve kļuva par Dubultzvaigžņu pētījumu speciālistu un bija viens no pirmajiem astronomiem, kuri mēģināja un arī daļēji veiksmīgi izmērīja zvaigžņu paralakses, darbojoties laikabiedru – piemēram, Frīdriha Besela un Tomasa Hendersona – kontekstā.

Būdams Dorpata observatorijas direktors (1817–1839), Strūve sistemātiski pētīja dubultzvaigznes, gravitācijas ietekmi uz to kustību un izstrādāja plašus katalogus. 1837. gadā iznāca viņa galvenais darbs Stellarum Duplicum et Multiplicum, kurā apkopoti novērojumi un analīze par daudzām dubultzvaigznēm. 1839. gadā viņš pārcēlās uz Krieviju, lai netālu no Sanktpēterburgas nodibinātu jauno Pulkovas observatoriju, kuras direktors viņš bija no tās atklāšanas 1839. gada līdz aiziešanai pensijā 1862. gadā. Pulkovā Strūve organizēja plašus novērojumus, uzlaboja instrumentus un veicināja observatorijas starptautisko reputāciju.

Zinātniskie darbi un ģeodēzija

Strūve bija ļoti ražīgs zinātnieks — viņam piedēvē apmēram 272 astronomiskus rakstus. Viņa pētījumu lauki ietver:

• dubultzvaigžņu novērojumus un katalogu veidošanu; pirmo lielāko katalogu publicēja 1822. gadā, un tā identifikācijas numuri (sākotnēji ar grieķu burtu sigma, Σ) tiek izmantoti arī mūsdienās (bieži sastopams nosaukums Struve vai saīsinājums STF, piemēram, Struve 2398 / Σ2398);
• zvaigžņu paralaksu mēģinājumus un mērījumus — Strūve bija viens no pirmajiem astronomiem, kas centās noteikt zvaigžņu attālumus, strādājot gandrīz vienlaikus ar Frīdrihu Beselu un citiem laikabiedriem;
• galaktikas un zvaigžņu sistēmu struktūras izpēti, apliecinot, ka dubultzvaigznes var būt gravitācijas saistītas sistēmas ar noteiktu dinamiku;
• plausu ģeodēziskos darbus — Strūve organizēja un vadīja plašas triangulācijas un meridiāna loka mērījumu kampaņas Livonijā un reģionos, kas vēlāk kļuva par daļu no tā dēvētā Strūves ģeodēziskā loka (Struve Geodetic Arc), mēģinot precīzi noteikt Zemes izliekumu.

Personiskā dzīve un pēcteči

Frīdrihs Strūve bija ļoti dzimis un aizrautīgs ģimenes cilvēks — viņam bija 18 bērni. Viņa dēls Oto Vilhelms fon Strūve (Otto Wilhelm von Struve, 1819–1905) turpināja tēva darbu un kļuva par Pulkovas observatorijas direktoru pēc Frīdriha pensijas (amats 1862–1889). Viņa mazdēls, arī vārdā Otto (Otto Struve, 1897–1963), kļuva par ievērojamu astronomu, kurš sarakstīja plašu zinātnisko darbu klāstu (apmēram 900 darbi) un darbojās galvenokārt ASV; viņam nebija pēcnācēju.

Mantojums

Strūves darbi dubultzvaigžņu katalogizācijā un precīzajos novērojumos deva pamatu vēlākai dubultzvaigžņu dinamikas un zvaigžņu attāluma noteikšanas attīstībai. Viņa iniciatīva ģeodēzijā – meridiāna loka mērījumi un triangulācijas — radīja starptautiski nozīmīgu mantojumu, kas mūsdienās tiek atzīts arī kā UNESCO Pasaules mantojuma objekta daļa (Strūves ģeodēziskais loks). Strūve ir ierakstīts kā viena no svarīgākajām personībām 19. gadsimta astronomijā un ģeodēzijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Frīdrihs Georgs Vilhelms fon Strūve?

J: Kādā jomā viņš specializējās?

J: Ko viņš rakstīja?

J: Kur viņš strādāja?

Jautājums: Cik daudz astronomisko darbu viņš sarakstīja?

J: Cik viņam bija bērnu?

J: Kas pēc viņa aiziešanas pensijā pārņēma viņa vietu Pulkovas observatorijas direktora amatā?

Meklēt pēc burta