Šantāža — definīcija, piemēri un kriminālatbildība

Uzzini, kas ir šantāža, reāli piemēri, juridiskā atbildība un kā sevi aizsargāt pret izspiešanu — likums, soda sankcijas un praktiski padomi.

Autors: Leandro Alegsa

Šantāža nozīmē draudus pateikt par kādu personu kaut ko sliktu, ja vien šī persona nesamaksās naudu.

Kas ir šantāža?

Šantāža ir noziedzīgs nodarījums, kurā vienai personai vai grupai tiek izvirzīti draudi ar mērķi iegūt finansiālu labumu, citādu materiālu ieguvumu vai piespiest upuri rīkoties pret viņa gribu. Galvenās iezīmes ir drauds, prasība (piemēram, par naudu vai citu labumu) un šī prasība saistīta ar nepatīkamas informācijas, kaitējuma vai soda izpausmes draudiem, ja pieprasījums netiek izpildīts.

Piemēri

Ja kāds ir izdarījis noziegumu, cita persona var viņu šantažēt. Šantažētājs var, piemēram, teikt, ka, ja noziedznieks nedos viņam lielu naudas summu, viņš par to paziņos policijai.

Šantažētājs var piedraudēt, ka pateiks kaut ko apkaunojošu, ja vien cilvēks nenodos naudas summu. Piemēram, iespējams, kaut ko par viņu intīmām attiecībām, par kurām viņi nevēlas, lai visi uzzinātu.

Dažkārt uzņēmums var šantažēt citu uzņēmumu. Ja netiks samaksāta nauda, uzņēmums var draudēt nodarīt kaitējumu šim uzņēmumam.

Papildus minētajiem piemēriem, mūsdienās bieži sastopama arī sextortion (elektroniska šantāža ar intīmām fotogrāfijām vai video), draudi publiskot sensitīvu informāciju sociālajos tīklos vai izplatīt konfidenciālus datus biznesa konkurentam. Šantāža var būt arī verbāla, rakstiska (SMS, e-pasts), telefona zvana veidā vai caur sociāliem tīkliem un ziņapmaiņas lietotnēm.

Kriminālatbildība un iespējamās sankcijas

Šantāža ir pretlikumīga. Cilvēkus, kas tiek pieķerti šantāžā, var nosūtīt uz cietumu. Atkarībā no valsts un apstākļiem, par šantāžu iespējamas bargas sodu sankcijas, tostarp:

  • ieslodzījums;
  • soda naudas;
  • mantas konfiskācija, ja noziedzīga labuma summa ir nozīmīga;
  • krimināllieta un ieraksts par sodāmību, kas ietekmē turpmāku nodarbinātību un reputāciju.

Ģenerālās tiesību prasības parasti ietver pierādījumu, ka šantāžētājs mērķēja uz nelikumīgu labumu un izdarīja draudus ar nolūku piespiest upuri rīkoties noteiktā veidā. Ja draudi ietver vardarbību vai piespiedu izpildi, sods parasti ir bargāks.

Ko darīt, ja jūs tiek šantažēts?

  • Neļaujieties panikai: mēģiniet saglabāt mieru.
  • Nesamaksājiet uzreiz: maksājums parasti nebeidz problēmu — tas var motivēt turpmāku izspiešanu.
  • Saglabājiet pierādījumus: saglabājiet ziņas, e‑pastus, ekrānšāviņus, balss ierakstus, bankas izrakstus un citus saziņas ierakstus.
  • Ziņojiet kompetentajām iestādēm: sazinieties ar policiju (policijai) vai citiem atbilstošiem dienestiem un iesniedziet pierādījumus.
  • Meklējiet jurista palīdzību: advokāts var ieteikt, kā rīkoties un kā sagatavot pierādījumus tiesai vai valsts iestādēm.
  • Atbalsta pakalpojumi: ja šantāža skar emocionālo labklājību, apsveriet psiholoģa vai krīzes centra palīdzību.

Kā pierādīt šantāžu?

Svarīgākie pierādījumi ir tie, kas parāda draudus un prasības saistībā ar laika posmu un uzskaitīto nosacījumu izpildi. Par pierādījumiem var kalpot:

  • rakstiskas ziņas (SMS, e‑pasti, ziņojumi sociālajos tīklos);
  • ekrānuzņēmumi un saglabātas sarunas;
  • telefona ieraksti (ja to pieļauj valsts tiesību akti);
  • bankas izraksti (ja ir maksājumu prasības vai maksājumi);
  • liecinieku liecības;
  • piemēram, dokumenti, kas apliecina uzņēmējdarbības kaitējumu vai cita veida spiedienu.

Neiznīciniet pierādījumus un neizdzēsiet saziņu — tas var apgrūtināt lietas izskatīšanu.

Preventīvi pasākumi

  • Rūpējieties par privātumu internetā: izmantot spēcīgas paroles, divfaktoru autentifikāciju un ierobežot sensitīvu informāciju sociālajos tīklos.
  • Nepošļājiet intīmas fotogrāfijas vai informāciju personām, kurām neuzticaties pilnībā.
  • Uzņēmumos — izstrādājiet iekšējās politikas par datu aizsardzību un rīcību šādos gadījumos, apmāciet darbiniekus atpazīt un ziņot par izspiešanu.

Ja jums rodas šaubas vai nepieciešama palīdzība, sazinieties ar policiju vai juridisko speciālistu — ātra rīcība var novērst tālāku kaitējumu un palīdzēt atgūt tiesības.

Vēsture

Šantāža sākās uz Anglijas un Skotijas robežām. Šantāža bija Anglijas zemes īpašnieku atstāta nauda, lai uzbrucēji no Skotijas nelaupītu viņu dzīvniekus un nenodarītu kaitējumu īpašumam.

Saistītās lapas

  • uzpirkšana

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir šantāža?


A: Šantāža nozīmē draudus pateikt par kādu kaut ko sliktu, ja vien šī persona nesamaksās naudu.

J: Kāds ir šantāžas piemērs kādam, kurš ir izdarījis noziegumu?


A: Šantažētājs var, piemēram, teikt, ka, ja noziedznieks nedos viņam lielu naudas summu, viņš par to paziņos policijai.

J: Kāds ir šantažēšanas piemērs, kad kāds tiek šantažēts, sniedzot neērtu informāciju?


A: Šantažētājs var draudēt, ka pateiks par kādu personu kaut ko apkaunojošu, ja tā nenodos noteiktu naudas summu. Piemēram, iespējams, tas var būt kaut kas par viņu intīmām attiecībām, par kurām viņi nevēlas, lai visi uzzinātu.

J: Vai uzņēmumi var šantažēt cits citu?


A: Dažreiz uzņēmums var šantažēt citu uzņēmumu. Tie var draudēt nodarīt kaitējumu šim uzņēmumam, ja netiks samaksāta nauda.

Vai šantāža ir likumīga?


A: Šantāža ir pretlikumīga.

J: Kāds ir sods par šantāžu?


A: Cilvēkus, kas tiek pieķerti šantāžā, var nosūtīt uz cietumu.

J: Kādi ir daži veidi, kā pasargāt sevi no šantāžas?


A: Lai pasargātu sevi no šantāžas, ir svarīgi neiesaistīties nelikumīgās vai neētiskās darbībās, kuras varētu izmantot pret jums, un nekavējoties ziņot iestādēm par jebkādiem šantāžas mēģinājumiem.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3