Humberto de Alencar Castelo Branco — Brazīlijas militārais prezidents (1897–1967)

Humberto de Alencar Castelo Branco — pirmais Brazīlijas militārais prezidents pēc 1964. gada apvērsuma (1897–1967), viņa autoritārā vadība un traģiskā nāve lidmašīnas avārijā.

Maršals Humberto de Alencar Castelo Branco (izruna portugāļu valodā: [ũ'bɛʁtu dʒi alẽ'kaʁ kas'tɛlu 'bɾɐ̃ku]) (1897. gada 20. septembris - 1967. gada 18. jūlijs) bija Brazīlijas militārais vadītājs un politiķis. Viņš bija pirmais Brazīlijas militārās valdības prezidents pēc 1964. gada militārā apvērsuma. Kastelo Branko gāja bojā lidmašīnas sadursmē 1967. gada jūlijā, drīz pēc viņa prezidentūras beigām.

Agrīna dzīve un militārā karjera

Humberto Castelo Branco dzimis 1897. gada 20. septembrī Cea­ras štata pilsētā. Viņš mācījās militārajās skolās un visu savu profesionālo dzīvi veltīja karjerai Brazīlijas armijā, pakāpjoties līdz augstiem amatiem. Latentā interese par profesionālo militāro organizāciju un stratēģiju nodrošināja viņam ievērojamu autoritāti bruņotajos spēkos, un 1960. gados viņš kļuva par vienu no vadošajām militārajām figūrām, kam uzticējās cita veida politiskās interven­cijas.

1964. gada apvērsums un prezidentūras sākums

1964. gada aprīlī Brazīlijā notika militārs apvērsums, kas gāza demokrātiski ievēlēto prezidentu João Goulart. Pēc tam, kad bruņotie spēki pārņēma varu, Castelo Branco tika iecelts par prezidentu — viņš stājās amatā 1964. gada aprīlī un pildīja prezidenta pienākumus līdz 1967. gada sākumam. Viņa nākšana pie varas iezīmēja pāreju no civildemokrātiskas pārvaldes uz militāru režīmu, kura mērķis tika pasludināts par «valdības stabilizāciju» un «komunistiskā ienaidnieka» novēršanu.

Politika un tiesiskais regulējums

Castelo Branco valdība izvirzīja stingru pretkomunistisku kursu un izvērsa plašas politiskas un institucionālas izmaiņas, lai konsolidētu jauno varu. Režīms izmantoja īpašus institucionālus aktus un dekrētus, lai ierobežotu politisko darbību, atceltu vai ierobežotu partijas darbību, bāzētu cenzūru un atņemt pilsoņiem politiskās tiesības. Šie pasākumi nostiprināja militārā režīma kontroli pār valsts pārvaldi un drošības struktūrām.

Ekonomiskā un administratīvā politika

Ekonomikas jomā Castelo Branco administrācija mēģināja stabilizēt valsts ekonomiku pēc politiskās krīzes. Valdība veicināja tirgus orientētākas reformas, ierobežoja inflāciju ar budžeta un monetārās politikas pasākumiem, kā arī centās piesaistīt ārvalstu investīcijas un modernizēt administratīvos mehānismus. Šīs reformas deva gan īstermiņa stabilizācijas efektus, gan radīja ilgtermiņa izaicinājumus sociālajai politikas jomai.

Represijas un cilvēktiesību jautājumi

Valdības nostāja pret politiskajiem pretiniekiem bija skarba: tika pastiprināta represīva darbība pret kreiso opozīciju, arodbiedrībām un aktīvistiem, daudziem spēlējot nozīmīgu lomu izsūtīšanā, arestos un vardarbīgas apspiešanas gadījumos. Cenzūra un ierobežojumi pret presi un brīvām politiskām organizācijām padarīja režīmu autoritārāku un ilgtermiņā noveda pie plašākas cilvēktiesību kritikas no iekšienes un ārvalstīm.

Mantojums un vērtējums

Castelo Branco paliek pretrunīga figūra Brazīlijas vēsturē. Viņu atbalsta tie, kas vērtē nopelnus par ekonomiskās stabilitātes mēģinājumiem un kārtības atjaunošanu pēc 1964. gada krīzes. Kritiķi uzsver, ka viņa varas konsolidācija un institucionālie pasākumi atklāja ceļu plašākai un ilgstošākai militārai diktatūrai, kas iezīmējās ar cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskām represijām. Pēc viņa prezidentūras amata viņu nomainīja ģenerālis Artur da Costa e Silva.

Nāve

Kastelo Branko gāja bojā 1967. gada 18. jūlijā lidmašīnu satiksmes negadījumā — viņa nāve notika neilgi pēc prezidentūras beigām. Viņa traģiskā bojāeja noslēdza vienu no svarīgākajiem un sarežģītākajiem posmiem Brazīlijas 20. gadsimta politiskajā vēsturē.

• Dzimis: 1897. gada 20. septembris
• Prezidents: 1964–1967 (pirmais militārās valdības periods)
• Miris: 1967. gada 18. jūlijs (lidmašīnas negadījums)

Castelo Branco var būt redzams gan kā valsts stabilizētājs, gan kā režīma pamatlicējs, kura pasākumi būtiski ietekmēja Brazīlijas politisko un sociālo attīstību vairākām desmitgadēm. Viņa loma tiek plaši pētīta un debatēta vēstures, politikas zinātnes un cilvēktiesību jomās.

Meklēt pēc burta