Jörg Haider (1950. gada 26. janvāris – 2008. gada 11. oktobris) bija pazīstams Austrijas politiķis un Karintijas (Kärnten) gubernators, kuru plaši dēvēja par labējā populisma pārstāvi. Viņš dzimis Bād Gīsernā, Augšaustrijā, un gāja bojā netālu no Klāgenfurtes, Austrijā. Haidera politiskā karjera un retorika padarīja viņu par vienu no pretrunīgākajām figūrām mūsdienu Austrijas politikā.
Politiskais ceļš
Jau 29 gadu vecumā Haider kļuva par vienu no jaunākajiem Austrijas parlamenta deputātiem. Drīz viņa karjera vērās pa strauju ceļu — 1989. gadā viņš pirmoreiz kļuva par Karintijas gubernatoru, kur ieguva plašu atbalstu reģionā, pateicoties spēcīgajai populistiskajai kampaņai, lokālajai identitātes akcentēšanai un sociāli orientētai retorikai, kas bieži tika savienota ar nacionālistiskām tēmām.
Haidera vadībā Brīvības partija (FPÖ) guva ievērojamus panākumus: 1999. gada vēlēšanās FPÖ ieguva apmēram 27% balsu un kļuva par otro spēcīgāko politisko spēku pēc SPÖ. Pēc tam FPÖ ieguva iespēju 2000. gadā veidot koalīciju ar Austrijas Tautas partiju (ÖVP), kas izraisīja plašu starptautisku uzmanību un kritiku. Lai atvieglotu koalīcijas izveidi un mazinātu starptautisku spiedienu, Haider atdeva partijas federālā līdera amatu citiem FPÖ pārstāvjiem un atgriezās darbā Karintijā kā gubernators.
2005. gadā, pēc iekšpolitiskām domstarpībām FPÖ, Haider un viņa tuvākie līdzgaitnieki izveidoja jaunu partiju — Bündnis Zukunft Österreich (BZÖ). BZÖ 2006. gada parlamenta vēlēšanās, vadībā ar Pēteri (Peter) Vestenthaleru, saņēma aptuveni 4% balsu un ieguva 7 mandātus. Uz ārkārtas vēlēšanām 2008. gada septembrī Haider vienbalsīgi tika ievēlēts par BZÖ līderi un pats aktīvi vadīja partijas kampaņu; BZÖ ieguva 10,7% balsu un palielināja savu pārstāvniecību līdz 21 deputātam. Tomēr Haider atkārtoti uzsvēra, ka viņš saglabās gubernatora amatu Karintijā, ja vien BZÖ nonāks iesaistīta valdošā koalīcijā.
Strīdi, ideoloģija un starptautiskā reakcija
Haidera politika un publiskās izjūtas raisīja spēcīgas emocijas: viņš efektīvi mobilizēja vēlētājus ar kombināciju sociālas drošības apspriedēm vietējiem iedzīvotājiem, striktiem nostājas jautājumos par imigrāciju, kā arī akcentējot nacionālo un reģionālo identitāti. Tajā pašā laikā viņu kritizēja par nacionālistisku retoriku, attieksmi pret minoritātēm (sevišķi saistībā ar strīdiem par bilingvālām vietvārdām Karintijā) un par komentāriem, kas tika uztverti kā relativizējoši attiecībā uz nacisma laikmetu. Šīs lietas radīja plašas iebildes gan Austrijā, gan ārvalstīs.
Bronai starptautiskos lokos īpaši sekoja 2000. gada koalīcija, kad vairākas Eiropas valstis un starptautiskās institūcijas izteica nevēlēšanos sadarboties ar jaunizveidoto valdību un īslaicīgi samazināja diplomātisko kontaktu līmeni ar Austriju, kam sekoja intensīva politiska un mediju diskusija par demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību standartiem Eiropā.
Nāve un mantojums
2008. gada 11. oktobrī Haiders gāja bojā autokatastrofā netālu no Klāgenfurtes, atgriežoties mājās pēc kāda pasākuma. Viņa nāve izraisīja spēcīgas un pretrunīgas reakcijas: Karintijā un citviet cilvēki atstāja ziedus, sveces un personiskas ziņas, vienlaikus mediji un sabiedrība debatēja par viņa politisko mantojumu. Austriešu dziedātājs un intonants Haralds Serafins traģēdiju raksturoja kā "Austro-Lady-Diana-Story", uzsverot plašo publisko uzmanību notikumam.
Haidera mantojums ir sarežģīts un pretrunīgs: daļa sabiedrības viņu atceras kā spējīgu reģionālu līderi un aizstāvi sociālo labumu saglabāšanai vietējiem iedzīvotājiem, savukārt citi viņu kritizē kā radikālu un polarizējošu spēku, kura valsts un starptautiskā reputācija bija strīdīgs. Viņa karjera būtiski ietekmēja labējā populisma attīstību Austrijā un deva impulsu līdzīgām kustībām Eiropā, liekot iezīmēt robežas starp populismu, nacionālismu un demokrātiskajām normām.