Sers Džons Kovderijs Kendrjū (John Cowdery Kendrew CBE FRS) (1917. gada 24. marts — 1997. gada 23. augusts) bija angļu bioķīmiķis un kristalogrāfs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu molekulārās bioloģijas un proteīnu struktūras izpētes attīstībā.
1962. gadā viņš kopā ar Maksu Perucsu saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par pētījumiem, kas atklāja proteīnu strukturālās īpašības. Viņu grupa Kavendiša laboratorijā bija viena no pirmajām, kas, izmantojot rentgenstaru kristalogrāfiju, noteica proteīnu trīsdimensiju struktūras; šie darbi atklāja, kā proteīni ir organizēti atomu līmenī un kā to forma saistīta ar funkciju. Kendrjū bija arī Kembridžas Pīterhausa koledžas stipendiāts un pasniedzējs, aktīvi iesaistoties akadēmiskajā darbā un studentu audzināšanā.
Strādājot MRC Molekulārās bioloģijas laboratorijā, Kendrjū noteica proteīna — mioglobīna, kas muskuļu šūnās uzglabā skābekli — molekulāro struktūru. Šis darbs bija pirmais solis pretī izpratnei par hemoglobinam un citiem sarežģītākiem proteīniem, un tas ieviesa jaunas metodes rentgenstruktūras noteikšanā, elektronu blīvuma kartēšanas un modeļu būvēšanā, kas vēlāk kļuva par standarta paņēmieniem strukturālajā bioloģijā.
Otrā pasaules kara pirmos mēnešus viņš pavadīja, pētot radaru iespējas un darbību. 1940. gadā Kendrjū iesaistījās operatīvajos pētījumos Karalisko Gaisa spēku štābā, iegūstot R.A.F. spārna komandiera goda pakāpi. Pēc kara viņš atgriezās akadēmiskajā un pētniecības darbā, turpinot attīstīt rīkus un pieejas molekulārās struktūras analīzei.
Kendrjū zinātniskā mantojuma pamatā ir tehniskā meistarība rentgenkristalogrāfijā, spēja vadīt starpdisciplināras pētniecības grupas un nozīmīga loma, padarot strukturālo bioķīmiju par centrālu disciplīnu molekulārās bioloģijas attīstībā. Viņa darbs ietekmēja ne tikai teorētisko izpratni par proteīnu darbību, bet arī praktiskus pētījumus medicīnā un farmācijā, kur proteīnu struktūra kļūst par pamatu zāļu dizainam un citiem biotehnoloģiskiem risinājumiem.
