Ketrīna Greisone (1922. gada 9. februārī — 2010. gada 17. februārī) bija amerikāņu aktrise un operdziedātāja (soprāns), plaši pazīstama kā viena no Holivudas mūziklu zvaigznēm 1940. un 1950. gados. Viņas vokālās dotības un gaišais, siltais balss tembrs ļāva viņai pārvietoties gan kinomūziklā, gan operas skatuvē. Greisone uzsāka vokālo izglītību jau 12 gadu vecumā, apgūstot klasisko balss tehniku un scenisko izpildījumu. Četrdesmito gadu sākumā viņa noslēdza līgumu ar MGM, kas deva iespēju parādīties plašākai auditorijai un nostiprināt savu vietu mūziklu žanrā. Lielākā daļa viņas kinematogrāfisko darbu bija mūzikli, kuros viņa bieži atveidoja galvenās, romantiskās soprāna lomas. Nozīmīgākie filmas un lomas, kurās Greisone spēlēja galveno lomu, ietver:
  • Thousands Cheer (1943)
  • Anchors Aweigh (1945) — kopā ar Frenku Sinatru un Džeinu Kelliju
  • Show Boat (1951)
  • Kiss Me Kate (1953) — kopā ar Hovardu Kīlu
Kad 1950. gadu beigās un 1960. gados mūziklu popularitāte Holivudā samazinājās, Greisone pārorientējās uz teātri un operu. Viņa pievienojās teātra izrādēm un muzicēja gan Brodvejā, gan reģionālajos teātros; 1962.–1964. gadā viņa tika minēta kā vienā no šī perioda populārākajām izrādēm "Kamelotā". Vēlāk viņa piedalījās vairākās operas izrādēs un koncertos, atveidojot lomas tādos darbos kā:
  • Bohēmā
  • Madama Butterfly
  • Orfejs pazemē
  • Traviata
Papildus skatuves darbībai viņa regulāri uzstājās arī televīzijā un koncertos, saglabājot saikni ar plašu auditoriju gan mūziklu, gan klasiskās mūzikas cienītāju vidū. Par Greisones personīgo dzīvi ir pieejama ierobežota publiska informācija; viņas profesionālais mantojums galvenokārt saistīts ar spēcīgu balsi, elegantu skatuvisko klātbūtni un spējām veiksmīgi apvienot kino un operas mākslu. Greisone nomira miegā savās mājās Losandželosā, Kalifornijā, 2010. gada 17. februārī 88 gadu vecumā. Viņas darbi turpina ietekmēt mūziklu un operas cienītājus, saglabājot vietu klasiskās Holivudas zelta laikmeta atmiņā.