Lūiss Kass — ASV politiķis, Mičiganas senators un 1848. g. prezidenta kandidāts
Lūiss Kass — ASV militārists un Mičiganas senators, 1848. gada Demokrātu prezidenta kandidāts; ietekmīgs politiķis, kas aktīvi atbalstīja tautas suverenitātes ideju.
Lūiss Kass (1782. gada 9. oktobris — 1866. gada 17. jūnijs) bija amerikāņu militārists, diplomāts un veterāns politiķis, kurš ilgu laiku darbojās valsts pārvaldē un ārpolitikā. Viņš pārstāvēja Mičiganu Amerikas Savienoto Valstu Senātā un ieņēma vairākus augstus amatus gan izpildvarā, gan diplomātijā. Kass darbojās divu ASV prezidentu - Endrjū Džeksona un Džeimsa Bukanena - kabinetos un bija 1848. gada Demokrātu par prezidenta amata kandidātu. Viņš bija nozīmīga persona, kas atbalstīja tautas suverenitātes ideju, proti, ka par verdzības atļaušanu vai aizliegšanu jālemj katras teritorijas iedzīvotājiem.
Kass dzimis 1782. gadā Jaunanglijā un agrā jaunībā ieguva izglītību tiesību jomā. Viņa karjera sākās militārajā jomā — viņš piedalījās 1812. gada karā un drīz kļuva par nozīmīgu militāru līderi Ziemeļrietumu reģionā. Pēc tam viņš tika iecelts par Mičiganas teritoriālā gubernatora amatpersonu (1813–1831), kur vadīja reģiona attīstību, tiesību institūciju nostiprināšanu un sarunas par zemes jautājumiem ar vietējām indiāņu kopienām.
Kass bija arī profesionāls diplomāts un federālās valdības ministrs: viņš strādāja kā ASV sūtnis Francijā un vēlāk tika iecelts par Kara ministru Endrjū Džeksona administrācijā (1831–1836). Savā publiskajā darbībā viņš aizsargāja rietumu paplašināšanos un federālo interešu nodrošināšanu jaunajās teritorijās.
1848. gada prezidenta kampaņā Kass bija Demokrātu partijas oficiālais kandidāts. Viņa nostāja par tautas suverenitāti — uzskatot, ka teritoriālie iedzīvotāji paši izlems jautājumu par verdzības jeb atbruņošanas tiešumu vai aizliegumu — padarīja viņu par centrālu, bet arī pretrunīgu figūru. Šī pieeja cieta kritiku no gan radikālajiem abolicionistiem, gan tiem, kuri vēlējās saglabāt spēcīgāku federālo kontroli; gadu vēlāk strīdi par šo jautājumu noveda pie vardarbības kā, piemēram, konfliktiem Kansasā.
Pēc 1848. gada neveiksmes Kass turpināja politisko karjeru — viņš vēlreiz ieņēma senatora vietu un pēc tam tika aicināts uz Džeimsa Bukanena kabineta amatu kā Valsts sekretārs (1857–1860), kur piedalījās sarežģītā starptautiskā un reģionālā jautājumu risināšanā pirms Pilsoņu kara. Laikā pirms un Pilsoņu kara sākuma viņa nostāja par teritoriju pašnoteikšanos un mēģinājumi rast kompromisus par vergturības jautājumu padarīja viņu par vienu no pretrunīgākajiem 19. gadsimta ASV politiķiem.
Kassa politiskā mantojuma vērtējums ir dažāds: viņu atzīst par svarīgu valsts vadītāju un teritoriālās pārvaldības pionieri, taču viņa pieeja vergturības problēmai un kompromisu meklējumi tiek kritizēti par to, ka tie neatrisināja morālo un politisko krīzi, kas galu galā noveda pie pilsoņu kara. Viņa vārds saglabājies ASV vietvārdu un vēsturiskās atmiņas laukā, un viņa loma 19. gadsimta politiskajos debates joprojām tiek plaši pētīta.
Dzīve
Viņš dzimis Ekseterā, Ņūhempšīrā.
Karjera
1806. gadā Kass tika ievēlēts Ohaio Pārstāvju palātā. Arī 1806. gadā prezidents Tomass Džefersons izvēlējās Kasu par ASV maršalu Ohaio štatā.
Kara ministrs
1831. gada 1. augustā Kass pārtrauca Mičiganas teritorijas gubernatora amatu, lai kļūtu par kara sekretāru prezidenta Endrjū Džeksona vadībā. Viņš bija sekretārs līdz 1836. gadam.
Meklēt