Jorge Mario Pedro Vargas Llosa (dzimis 1936. gada 28. martā Arequipā, Peru) ir peruāņu rakstnieks, eseju autors, žurnālists un politiķis, plaši atzīts par vienu no svarīgākajiem mūsdienu spāņu valodā rakstošajiem autoriem. Viņš bijis centrāla figūra Latīņamerikas literārā "bumā" un ir pazīstams gan ar romāniem, gan politiskām esejām, lugām un publicistiku. Vargas Llosa savā darbībā pēta varas struktūras, politiskās un vēsturiskās traģēdijas, kā arī individuālās brīvības un ētikas jautājumus.

Izcili darbi

  • Pilsēta un suņi (La ciudad y los perros, 1963) — debijas romāns, kas risina karaskolas, autoritārisma un jauniešu vardarbības tēmas; darbs izraisīja plašas diskusijas Peru sabiedrībā.
  • Zaļā māja (La casa verde, 1966) — ambiciozs, daudzslāņains romāns ar vairākām laika līnijām un vietām, kas pēta kolonialismu, morāles konfliktus un sabiedrības hierarhijas.
  • Saruna katedrālē (Conversación en La Catedral, 1969) — romāns, kurā caur sarunām tiek atklāta pēckara Peru politiskā un morālā degradācija; viens no autora centrālajiem darbiem.
  • Tante Džūlija un scenārists (La tía Julia y el escribidor, 1977) — daļēji autobiogrāfisks, humors un melnā komēdija mijas ar mediju un rakstniecības pasaules parodiju.
  • Pasaules gala karš (La guerra del fin del mundo, 1981) — vēsturiska, episka vēstījuma forma, inspirota 19. gadsimta Brazīlijas sacelšanos; plaša mēroga refleksija par fanātismu un vardarbību.
  • Kazas svētki (La fiesta del chivo, 2000) — romāns par Dominikānas Republikas diktatūru un Rafaelu Truhillo, pētījums par diktatūras mehānismiem, vainu un atriebību.

Dzīve un politiskā darbība

Vargas Llosa dzimis Arequipā, bet lielāko daļu dzīves pavadījis gan Peru, gan Eiropā. Viņš izglītojies universitātē un aktīvi darbojies žurnālistikā. 1990. gadā viņš kandidatēja Peru prezidenta vēlēšanās kā opozīcijas pārstāvis, taču zaudēja galvenokārt Alberto Fujimori. Kopš tā laika Vargas Llosa saglabājis redzamu lomu kā politisks komentētājs un intelektuālis, turpinot rakstīt gan prozu, gan eseju žanrā.

Stils un tematika

Vargas Llosa rakstība kombinē politisku un sociālu analīzi ar literāru eksperimentu — viņš izmanto daudzbalss naratīvu, laika līniju sapludināšanu un plašu vēsturisku fona izmantot. Bieži sastopamas tēmas ir vara, korupcija, totalitārisms, personiskā brīvība un atbildība. Viņa darbi vienlaikus ir intelektuāli izaicinoši un emocionāli spēcīgi.

Apgodājumi un atzinība

Vargas Llosa saņēmis vairākas starptautiskas literārās balvas. Viņu godināja ar Nobela prēmiju literatūrā, kuru viņš saņēma 2010. gada 10. decembrī; Nobela komiteja īpaši izcēla viņa spēju kartēt varas struktūras un radīt asprātīgus portretus par indivīda pretestību, sacelšanos un sakāvi. Viņam arī piešķirta Miguelas de Cervantesa balva (1994) un citas nozīmīgas atzinības par mūža ieguldījumu literatūrā.

Jaunāki darbi

Viena no viņa pēdējo gadu veltītajām grāmatām ir romāns Ķelta sapnis (El sueño del celta, 2010), kas stāsta par īru diplomāta un cilvēktiesību aizstāvja Rodžera Kesmenta dzīvi un darbību Kongo un Latīņamerikā. Romāns iznāca spāņu valodā 2010. gadā, un vēlāk tas tika izdots arī citās valodās (tai skaitā angļu tulkojumā).

Vargas Llosa joprojām aktīvi publicējas — viņa darbi turpina iedvesmot diskusijas par literatūras lomu sabiedrībā, vēstures atmiņu un politisko atbildību.