Ouens Dilans Moriss (dzimis 1968. gada 13. maijā Kernarfona, Velsā) ir velsiešu mūzikas producents un skaņu inženieris, kurš pazīstams ar darbu ar tādām britu rokgrupām kā Oasis un The Verve. Viņš ir kļuvusi par ievērojamu figūru 1990. gadu britpopa skatuvē, pateicoties savai agresīvai miksēšanas pieejai un spējai radīt „lielu”, blīvu skaņu.
Moriss mūzikas industrijā sāka strādāt ļoti agri — 16 gadu vecumā — kā skaņu režisors Spaceward Studio Kembridžā. Viņš tur inženiertehniskos darbus turpināja līdz 1994. gadam, kad, noslēdzoties grupas Definitely Maybe sesijām, sāka producēt un miksēt dažas Oasis dziesmas. Pēc tam viņš turpināja ciešu sadarbību ar Oasis, strādājot pie albumiem (What's the Story) Morning Glory? un Be Here Now. Moriss parādās arī uz albuma (What's the Story) Morning Glory? vāka, rokās turot albuma matricas lenti.
Bez darba ar Oasis Moriss ir strādājis ar vairākām citām grupām un māksliniekiem. Viņš producēja grupas The Verve albumu A Northern Soul, strādāja ar Ash pie albuma 1977 un vēlāk ierakstīja un producēja arī viņu albumu Free All Angels. Moriss ir strādājis arī ar Taizemiešu rokzvaigzni Sek Loso, producējot viņa Apvienotās Karalistes debijas albumu For God's Sake. 2005. gada oktobrī izdotais grupas The Paddingtons debijas albums First Comes First tika producēts izdevniecībai Poptones Records, bet 2006. gada vasarā Moriss producēja grupas The View debijas albumu Hats Off to the Buskers, kas tika izdots ar Columbia Records starpniecību.
Produkcijas stils un iejaukšanās skaņas apstrādē
Moriss izstrādāja un lietoja inženiertehnisku pieeju, ko angliski parasti dēvē par "brickwalling" — latviski tā tiek aprakstīta kā "ķieģeļu mūrēšana". Šī metode ietver spēcīgu kompresiju, ierobežotāju (limiter) pielietošanu un bieži vien arī nelielu klipēšanu, lai paceltu ieraksta kopējo skaļumu un radītu blīvāku, vairāk piesātinātu skanējumu. Rezultāts ir skaņa, kas šķiet ļoti „tuva” un intensīva, taču tajā pašā laikā tiek samazinātas dinamiskās atšķirības — tātad daļa nianses var pazust.
Īpaši pamanāms šīs pieejas efekts ir uz Oasis agrīnajiem albumiem: Definitely Maybe un (What's the Story) Morning Glory? skaņa bija ievērojami «skaļāka» un blīvāka nekā dažu citu tālaika ierakstu. Laikraksts NME aprakstīja iegūto skanējumu kā „ausis plosošu skaņu sautējumu”, kas labi piemērots stadionu roka enerģijai, bet rada diskusijas par dinamikas zaudējumu mūzikas ierakstīšanā. Morisa darba rezultāts bieži tiek minēts arī plašākā «loudness war» kontekstā — diskusijā par vērtībām starp skaļumu un audio kvalitāti ierakstīšanas industrijā.
Piezīmes un ietekme
- Morisa darbs 1990. gados palīdzēja definēt britpopa „stera” — lielu, tiešu un tūlītēju skanējumu, kas labi darbojās radio un stadionos.
- Viņa pieeja ietekmēja vairākus producentus un inženierus, kā arī radīja diskusijas par kompresijas un skaļuma lomas robežām mūsdienu ierakstos.
- Moriss turpina būt pieprasīts producents un inženieris, kuru piesaka projektiem, kuriem nepieciešama „liela” un agresīva skaņa, kā arī eksperimenti ar klasiskām studijas tehnikām.