Pīters Higss — angļu fiziķis, Higsa mehānisma autors, Nobela laureāts (2013)

Pīters Higss — angļu teorētiskais fiziķis, Higsa mehānisma autors un Nobela laureāts 2013; viņa teorija skaidro daļiņu masas rašanos un Higsa bozona atklājumu.

Pīters Vērs Higss (Peter Ware Higgs CH FRS FRSE, dzimis 1929. gada 29. maijā Ņūkāslā pie Tainas) ir angļu teorētiskais fiziķis, Edinburgas Universitātes emeritētais profesors.

Dzīve un izglītība

Pīters Higss dzimis 1929. gada 29. maijā. Pēc pamatskolas un vidusskolas gaitām viņš studēja Liverpoolas Universitātē un vēlāk gatavojās doktorantūrai Edinburgā, kur nostiprināja savas zināšanas teorētiskajā fizikā. Lielu daļu karjeras viņš pavadīja akadēmiskajā darbā, pasniedzot un veicot pētījumus, un vēlāk ieguva emeritētā profesora statusu Edinburgas Universitātē.

Zinātniskais darbs un Higsa mehānisms

20. gadsimta 60. gados Higss neatkarīgi no citiem pētniekiem ierosināja ideju, kas vēlāk kļuva par pamatu tā dēvētajam Higsa mehānismam. Šis mehānisms skaidro, kā daļiņām rodas masas caur simetrijas lauzšanu (spontaneous symmetry breaking) kvantu lauku teorijā. Higss un citi neatkarīgi autori — piemēram, Brout un Englert, kā arī Guralnik, Hagen un Kibble — parādīja, ka lauks, kas vienmēr piepilda telpu (tagad dēvēts par Higsa lauku), var dot masu elementārdaļiņām bez nepieciešamības lauzt fundamentālo teoriju simetrijas principus.

Higsa mehānisms īpaši izskaidro W un Z bozonu masas izcelsmi un vispārīgi skaidro elementārdaļiņu masu radīšanos. Mehānisma kvantizētā svārstība tiek identificēta kā jauna daļiņa — Higsa bozona, kuras atklāšana kļuva par vienu no mūsdienu daļiņu fizikas galvenajiem mērķiem.

Atklāšana pie CERN un Nobela prēmija

2012. gada 4. jūlijā CERN paziņoja, ka Lielā hadronu sadursmes (LHC) eksperimentos ir atklāta jauna daļiņa, kas ļoti līdzinās paredzētajam Higsa bozonam. Eksperimenti izrādīja, ka jaunā daļiņa pārvēršas dažādos kanālos un tās īpašības — masa un spinu — ir saderīgas ar standarta modeļa paredzējumiem, tomēr nācās veikt papildus analīzi, lai pilnībā izprastu visas smalkākās īpašības. Ar laiku datu kopas un analīzes stiprināja secinājumu, ka atklātā daļiņa atbilst standarta modeļa Higsa bozonam.

Par šo teorētisko uzlabojumu un par to, ka tika pareģota Higsa bozona eksistence, 2013. gadā Higgs saņēma Nobela prēmiju fizikā par Higsa bozona pareģošanu; balvu viņš saņēma kopā ar Fransuā Englēru. Tajā pašā gadā Higss tika iecelts arī Goda pavadoņu ordeņa kavaliera kārtā.

Atzinības, balvas un nozīme

Higgs ir saņēmis vairākus svarīgus apbalvojumus par savu ieguldījumu teorētiskajā fizikā. Starp tiem ir:

• 1997. gada Diraka medaļa un balva par izcilu ieguldījumu teorētiskajā fizikā;
• 2004. gada Volfa balva fizikā;
• 2010. gada Sakurai balva teorētiskajā daļiņu fizikā;
• 2013. gada Nobela prēmija fizikā, kopā ar Fransuā Englēru.

Daļiņu fizikas kopienā Higsa mehānisms tiek uzskatīts par pamatelementu standarta modeļa struktūrā — bez tā būtu grūti izskaidrot, kāpēc daļiņām ir masa, un kāpēc fundamentālajām mijiedarbībām ir tieši tās īpašības, kādas tie ir novērojamas.

Mantojums un plašāka nozīme

Higsa teorija un tās eksperimentālā apstiprināšana mainīja mūsu izpratni par masu izcelsmi un nostiprināja standarta modeļa pareizību. Atklājums arī uzsvēra starptautiskas sadarbības un lielu eksperimentu — piemēram, CERN LHC — nozīmi mūsdienu fundamentālās fizikas attīstībā. Higss pats savā darbā bijis pazīstams ar pieticību un koncentrēšanos uz skaidru teorētisku izskaidrojumu sniegšanu.

Higsa darbu ietekme pārsniedz konkrēto daļiņu — tas iedrošināja jaunas pieejas lauku teorijām, kosmoloģijai (piemēram, saistībā ar agrīnā Visuma fāzēm) un izglītībai fizikas jomā, veicinot tālāku teorētisko un eksperimentālo pētījumu attīstību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Pīters Vērs Higss?

J: Kur Pīters Vērs Higss ir dzimis?

J: Kādi akadēmiskie tituli viņam ir?

J: Kādā universitātē viņš strādā?

J: Kad viņš ir dzimis?

Meklēt pēc burta