Kventins Tarantīno — amerikāņu kinorežisors un scenāriju autors (Pulp Fiction, Kill Bill)

Kventins Tarantīno — provokatīvs amerikāņu kinorežisors un scenāriju autors (Pulp Fiction, Kill Bill). Filmas ar asprātīgu humoru, brutālu vardarbību un Oskara godalgām.

Kventins Džeroms Tarantīno (dzimis 1963. gada 27. maijā) ir amerikāņu kinorežisors, scenārija autors, producents un aktieris. Dzimis Noksvilā, Tenesī štatā, bērnību pavadīja Kalifornijā un vēlāk sāka strādāt video nomas veikalā, kur iepazinās ar dažādiem žanriem un kinematogrāfijas ierakstiem, kas ietekmēja viņa radošo stilu. Tarantīno bieži tiek dēvēts par neatkarīgu filmu veidotāju, jo viņa darbos skaidri jūtama neatkarīga, žanru robežas laužoša pieeja.

Karjera un nozīmīgākās filmas

Tarantīno kļuva plaši pazīstams ar savām pirmajām igrāfilmu režijām un scenārijiem. Viņš ir gan scenārija autors, gan režisors, kā arī parādās kā aktieris filmās un kamejās. Nozīmīgākās režijas un scenārija darbu filmas ir:

• Reservoir Dogs (1992) — režijas debija, kas izpelnījās uzmanību ar asu dialogu un neparastu sižeta struktūru;
• Pulp Fiction (1994) — filma ar nelineāru stāstījumu, kas nostiprināja Tarantīno kā svarīgu režisoru un kļuva par kultūras parādību;
• Jackie Brown (1997) — adaptācija pēc Elmore Leonard romāna, rāda Tarantīno interesi par klasiskām žanru formām;
• Kill Bill (2003–2004) — divdaļīga epika, kas apvieno samuraju kino, rietumu žanra un cīņas mākslu elementus;
• Death Proof (2007) — daļa no kopprojekta "Grindhouse";
• Inglourious Basterds (2009) — alternatīvās vēstures kara filma;
• Django Unchained (2012) — zemes gabals par rases attiecībām Amerikas vēsturē;
• The Hateful Eight (2015) — klaustrofobisks vesterns;
• Once Upon a Time in Hollywood (2019) — nostalģisks skatījums uz Losandželosu 1960. gadu beigās.

Stils un ietekme

Tarantīno darbi pazīstami ar:

• nelineāru stāstījumu un laika pārkārtojumiem;
• ilgstošiem, dzīvīgiem dialogiem, kuros parādās popkultūras atsauces;
• žanru sapludināšanu — no kriminālfilmām un vesterniem līdz kung fu un blaxploitation;
• eklektisku mūzikas izvēli, kas pastiprina ainu noskaņu;
• grafisku vardarbības attēlojumu, bieži kombinējot šo vardarbību ar tumšu humoru.

Viņa ietekme uz mūsdienu kinematogrāfiju ir plaša: daudzi režisori un scenāriju autori atzīst Tarantīno kā iedvesmas avotu, savukārt daļai skatītāju un kritiķu viņa films kļuvušas par kultūras simboliem.

Apbalvojumi un atzinība

Tarantīno ir ieguvis vairākus nozīmīgus apbalvojumus un nominācijas. Viņš ir saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu par labāko oriģinālscenāriju par filmu Pulp Fiction (1994) un vēlreiz par labāko oriģinālscenāriju par filmu Django Unchained (2012). Viņa darbi ir novērtēti arī pie festivāliem un dažādām kinoakadēmijām visā pasaulē.

Personīgā dzīve un strīdi

Kventins Tarantīno ir strādājis gan kā neatkarīgs autors, gan komerciālu projektu vadītājs; viņa karjerā bijuši arī publiski strīdi un kritika saistībā ar vardarbības attēlojumu, rasu valodas lietošanu un citām pretrunīgām tēmām. Personiskajā dzīvē viņš 2018. gadā apprecēja izraēliešu dziedātāju Daniellu Pick, un ģimenē ir bērns.

Mantojums

Tarantīno tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu amerikāņu režisoriem. Viņa unikālais stils, drosme eksperimentēt ar žanriem un spēja radīt atmiņā paliekošus tēlus un dialogus garantē viņam nozīmīgu vietu kinematogrāfijas vēsturē.

Meklēt pēc burta