Sers Roberts Volpols, Orfordas 1. grāfs, bija britu politiķis un Whigu partijas vadītājs. Daudzi viņu uzskata par pirmo faktisko Apvienotās Karalistes (tolaik saukta par Lielbritāniju) premjerministru, jo viņš sistemātiski vadīja kabinetu un valdības darbu ilgu laiku, lai gan premjerministra amats tajā laikā nebija formalizēts.
Volpols dzimis 1676. gada 26. augustā Houtonā, Norfolkā. Pēc izglītības un karjeras sākuma parlamentā viņš ātri nostiprinājās kā ietekmīgs Whigu politiķis. Viņš ieņēma vairākus svarīgus amatus – tajā skaitā bija First Lord of the Treasury (pirmā skaita pārvaldnieks) un ilgu laiku pildīja arī Finanču kanclera pienākumus –, kas praksē deva viņam galveno izpildvaras lomu.
Valdīšana un politika
Vēsturnieki parasti norāda uz laika periodu no 1721. līdz 1742. gadam kā uz Volpola de facto premjerministra periodu. Pēc 1720. gada, kad Lielbritāniju satricināja South Sea jeb Dienvidjūras burbuļa krīze, Volpols koncentrējās uz finanšu stabilizāciju, miera politikas uzturēšanu Eiropā un parlamentārās mašīnas nostiprināšanu, izmantojot patronāžu un koalīciju vadīšanu.
Viņa stratēģija balstījās uz pragmatisku kompromisu starp trūcīgākajām valdības frakcijām, administrācijas profesionalizāciju un rūpīgu Pārstāvju palātas atbalsta saglabāšanu. Tas ļāva Volpolam ilgstoši noturēt varu un veidot politisko sistēmu, kurā valdības stabilitāte līdzās palielinātai Parlamenta nozīmei kļuva par pamatu.
Kritika, atkāpšanās un mantojums
Volpolam bija arī kritiķi, kuri viņu apsūdzēja interešu apvienošanā, klientelismā un pārāk lielā ietekmē uz valsts lietām. Tomēr daudzi vēsturnieki atzīst viņa spēju nodrošināt ilgstošu valdības stabilitāti un salīdzinošu ekonomisku mieru pēc 1720. gada krīzes.
Laika gaitā Volpols zaudēja atbalstu Pārstāvju palātā; 1742. gadā viņam nācās atkāpties no amatiem. Pēc atkāpšanās viņš atkāpās uz savu īpašumu Houghton Hall un mira 1745. gada 18. martā. Viņa valdīšanas ilgums līdz šim ir viens no garākajiem Lielbritānijas politiķu vēsturē.
Vēsturnieks W. A. Speck rakstīja, ka Volpola nepārtrauktais 20 gadu premjerministra amats "pamatoti tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem britu politiskās vēstures sasniegumiem...". Parasti šo sasniegumu skaidro ar viņa prasmīgo politiskās sistēmas vadību pēc 1720. gada un unikālo spēju apvienot centrālas izpildvaras pilnvaras ar pieaugošu Pārstāvju palātas ietekmi.
