Ruperts Everets (Rupert James Hector Everett, dzimis 1959. gada 29. maijā) ir angļu aktieris, dziedātājs un rakstnieks. Viņš plašāku atpazīstamību ieguva, parādoties Džuliana Mičela lugā un filmā "Cita valsts" (Another Country), atveidojot atklāti homoseksuālu skolnieku Anglijas valsts skolā 30. gados. Šis lomā Everets demonstrēja jutību un inteliģenci, kas atvēra durvis gan kino, gan teātra piedāvājumos. Kopš tā laika viņš ir piedalījies daudzos citos darbos, tostarp filmās My Best Friend's Wedding, The Next Best Thing un Šreka turpinājumos, kur viņš vairākkārt sniedza balsi atpazīstamam tēlam.
Agrīnā dzīve un izglītība
16 gadu vecumā Everets pameta skolu un aizbēga uz Londonu, lai mēģinātu kļūt par aktieri. Viņš iestājās Centrālajā runas un drāmas skolā (Central School of Speech and Drama), taču vēlāk no tās tika atlaists. Lai sevi uzturētu, viņš strādāja par prostitūtu, lai iegūtu narkotikas un naudu — šo informāciju viņš atklāja intervijā ASV žurnālam 1997. gadā. Pēc atlaišanas no mācību iestādes viņš devās uz Skotiju un ieguva darbu Glāzgovas Pilsētnieku teātrī, kur turpināja attīstīt skatuves pieredzi un praktiskās iemaņas.
Karjera — teātris, kino un balss darbs
Evereta karjera aptver gan teātri, gan filmu un televīziju. Viņa agrīnais izrāviens ar Another Country nesis plašu atzinību un pavēra ceļu pie starptautiskām filmām un komerciālām lomām. 1990. gados un 2000. gados viņš parādījās daudzos Holivudas projektos un romantiskajās komēdijās, kur bieži tika novērtēta viņa šarms un ironiskā humora izjūta. Tāpat Everets guva atpazīstamību arī balsu darbu žanrā — viņš piedalījās Šreka turpinājumos, sniedzot balsi vienam no spilgtiem tēliem.
Rakstnieka un režisora darbs
21. gadsimtā Everets aktīvi pievērsās rakstniecībai un žurnālistikai. Viņš ir bijis Vanity Fair redaktors, rakstījis laikrakstam The Guardian un citām publikācijām, daloties atmiņās, eseju formā un komentāros par dzīvi slavas priekšā. Viņš arī uzrakstīja filmas scenāriju par dramaturga Oskara Vailda pēdējiem dzīves gadiem un vēlāk piedalījās arī tās ražošanā — šo tēmu viņš ilgi strādāja gan no literārā, gan kinematogrāfiskā viedokļa, tuvinot skatītājam Vailda personību un traģisko likteni.
Memuāri un publiskā tēla atklāsmes
2006. gadā Everets publicēja memuārus "Red Carpets and Other Banana Skins" ("Sarkanie paklāji un citas banānu ādas"), kuros viņš atklāj savu sešus gadus ilgušo romānu ar britu televīzijas raidījumu vadītāju Polu Geitsu. Grāmatā un dažādās intervijās viņš runā atklāti par savām attiecībām, dzīves izvēlēm un par slavas ietekmi uz personīgo dzīvi. Lai gan dažkārt viņu dēvē par biseksuālu, nevis homoseksuālu, viņš radio raidījumā ar Džonatanu Rosu (Jonathan Ross) savus heteroseksuālos romānus raksturoja kā avantūrisma rezultātu: "Es būtībā biju piedzīvojumu meklētājs, manuprāt, es gribēju izmēģināt visu".
Sabiedriskās nostājas un kritika
Everets savas dzīves gaitā aizstāvējis atklātu pašizpausmi, taču daudzi viņa viedokļi ir izraisījuši diskusijas. Viņš kritizēja viendzimuma laulību ieviešanu, apgalvojot: "Es personīgi uzskatu, ka tas ir traģiski, ka mēs vēlamies pārņemt šo institūciju, kas ir tik acīmredzama katastrofa." Šāda nostāja izpelnījās gan atbalstu, gan kritiku — daļa sabiedrības redzēja viņa viedokli kā provokatīvu un filozofisku komentāru, citi to uztvēra kā pretrunīgu attiecībā pret LGBTQ+ tiesībām.
Mantojums un ietekme
Ruperts Everets tiek atzīts par spilgtu un daudzpusīgu radošu personību, kuras karjera aptver gan aktiera, gan rakstnieka, gan režisora lomas. Viņa atklātība par personīgo dzīvi un ambiciozie mākslinieciskie projekti ir padarījuši viņu par pamanāmu figūru britu un starptautiskajā kultūras telpā. Everets turpina darboties gan uz skatuves, gan ekrānā, kā arī rakstīt un veidot projektus, kas bieži pievērš uzmanību identitātes, slavas un mākslas attiecībām.