Ruperts Sheldrake — angļu bioķīmiķis un morfiskās rezonanses autors
Ruperts Šeldreiks — angļu bioķīmiķis un provokatīvas teorijas par morfisko rezonansi autors; biogrāfija, grāmatas un Kontroverses par zinātni un ticību.
Alfrēds Ruperts Šeldreiks (dzimis 1942. gada 28. jūnijā) ir angļu rakstnieks un bijušais pētnieks bioķīmijas un šūnu bioloģijas jomā. No 1967. līdz 1973. gadam viņš strādāja kā bioķīmiķis un šūnu biologs Kembridžas Universitātē. No 1974. līdz 1978. gadam viņš vadīja pētniecības un izglītības projektus Indijā. Viņa darbi apvieno laboratorijas pētniecību, plašāku teorētisku spekulāciju un populārzinātnisku rakstību.
Morfiskā rezonanse un teorija
Sheldrake kļuva plašāk pazīstams ar savu hipotēzi par morfisko rezonansi — ideju, ka pastāv neģenētiskas informācijas lauki (morfiskie lauki), kuri ietekmē formu un uzvedību dzīvajos organismos, kā arī citu sistēmu attīstību. Viņa koncepcijā šie lauki satur pagātnes paraugus vai "atmiņu", kas laika gaitā veicina līdzīgu formu un uzvedību atkārtošanos, procesu viņš dažkārt sauc par "formējošu cēloņdarbību" (formative causation).
Teorija mēģina skaidrot, piemēram, kā dzīvnieku uzvedības modeļi un formu attīstība var izrādīties sinhrona un kā pieredze var tikt "izplatīta" starp līdzīgām sistēmām. Tomēr morfiskā rezonanse nav plaši pieņemta akadēmiskajā bioloģijā: galvenie iebildumi ir par nepietiekamu empīrisku pierādījumu, trūkumu mehānismiem un problēmām teorijas pārbaudāmībā.
Pētījumi un eksperimentālā darbība
Sheldrake ir veicis virkni eksperimentu un anekdotisku novērojumu, tostarp par dzīvnieku orientāciju un iespējamām "telepātijas" parādībām starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Daži no viņa eksperimentiem ir guvuši interesantu rezultātu, taču to interpretācija un reproducējamība bieži tiek strīdēta, un neatkarīgas pārbaudes nav devušas viennozīmīgu atbalstu morfiskās rezonanses hipotēzei.
Grāmatas un publiskais iespaids
Viņa pirmā nozīmīgā grāmata A New Science of Life (Jaunā zinātne par dzīvību) tika publicēta 1981. gadā un tajā tika izklāstīta morfiskās rezonanses ideja. Vēlākajos darbos, piemēram, The Presence of the Past (1988) un citos, viņš attīstīja šo tēmu. 2012. gadā iznāca grāmata The Science Delusion (ASV iznāca kā Science Set Free), kurā viņš kritizē, pēc viņa domām, liegto pieņēmumu un ierobežojumus modernajā zinātnes domāšanā.
2013. gadā viņš uzstājās ar TEDx lekciju par savām idejām; šī runa radīja plašu publisku diskusiju un vēlāk bija laiku pa laikam nepieejama TEDx platformā, kas izraisīja papildus pretrunas par viņa materiālu publiskojamību un attieksmi pret neparastām idejām.
Kritika un reakcijas
Sheldrake teorijas ir izraisījušas asas debates. Daudzi akadēmiķi un zinātnieki to uzskata par pseidozinātni vai vismaz par ideju kopumu, kurai trūkst stingru empīrisku pierādījumu. Piemēram, zinātniskā žurnāla Nature redakcijā saistītās personas viedokļi par viņa darbiem ir bijuši kritiski — laikrakstā Guardian ziņots, ka Adams Raterfords (Adam Rutherford) rakstīja par A New Science of Life, sakot: "Nelasiet šo grāmatu, tā padarīs jūs vēl stulbākus." Šādas reakcijas atspoguļo spēcīgus viedokļu pretstatus starp tiem, kas uzskata Sheldrake par radošu domātāju, un tiem, kuri viņu kritizē par metodoloģisko stingrību un pārbaudāmību.
Personīgā dzīve
Sheldrake ir ticības jautājumos vairāk orientēts uz kristīgām tradīcijām — viņš ir anglikānis. Viņš ir precējies ar Džillu Pērsu (Jill Purse). Bez akadēmiskās un rakstnieciskās darbības viņš aktīvi piedalās publiskās diskusijās par zinātnes lomu sabiedrībā un brīvību pētīt neparastas idejas.
Kopumā Ruperts Šeldreiks ir polarizējoša figūra: viņa darbi piesaista gan sekotājus, gan asas kritikas, un tie turpina rosināt diskusijas par to, kā definēt un vērtēt zinātniskus pierādījumus un robežas starp radošu hipotēzi un akceptētu teoriju.
Meklēt