Simon van der Meer
Šis ir holandiešu vārds. Ģimenes uzvārds ir van der Meer, nevis Meer.
Simons van der Meers (Simon van der Meer, 1925. gada 24. novembris - 2011. gada 4. marts) bija holandiešu daļiņu paātrinātāju fiziķis. Viņš ieguva Nobela prēmiju fizikā. Šo balvu saņēma arī cits fiziķis Karlo Rubbija. Viņš balvu ieguva par savu darbu CERN projektā. Tā rezultātā tika atklātas W un Z daļiņas, kas ir divas svarīgākās daļiņas matērijā.
Biogrāfija
Simons van der Meers bija viens no četriem bērniem. Viņš uzauga Hāgā, Nīderlandē. Viņa tēvs bija skolas skolotājs, un māte nāca no skolotāju ģimenes. Viņš mācījās pilsētas ģimnāzijā. Mācības viņš pabeidza 1943. gadā, kad Nīderlandi kontrolēja vācu armija. 1945. gadā van der Meers iestājās Delftas Tehnoloģiju universitātē. Tur viņš 1952. gadā ieguva inženiera grādu. CERN viņš sāka strādāt 1956. gadā un palika tur līdz pat aiziešanai pensijā 1990. gadā.
1966. gadā, kad van der Meers kopā ar draugiem slēpoja Šveices kalnos, viņš iepazinās ar Katarīnu M. Koopmani, kura kļuva par viņa sievu. Viņiem bija divi bērni - Estere (dzimis 1968. gadā) un Matijs (dzimis 1970. gadā).
Zinātniskais darbs
Pēc inženiera diploma iegūšanas 1952. gadā Simons van der Meers strādāja Philips pētniecības laboratorijā Eindhovenā. Tur viņš galvenokārt strādāja pie augstsprieguma iekārtām un elektronikas elektronu mikroskopiem. 1956. gadā viņš pārcēlās uz CERN, kas tolaik bija jauna organizācija. Kad viņš sāka strādāt CERN, viņa darbs galvenokārt bija saistīts ar tehnisko projektēšanu un barošanas avotiem. Strādājot CERN, viņš izgudroja stohastiskās dzesēšanas ideju, kas ļāva atklāt W un Z bozonus. 1984. gadā van der Meers un Karlo Rubbija saņēma Nobela prēmiju fizikā par darbu pie šī projekta.
Saistītās lapas
- W un Z bozoni
- Nobela prēmija
- CERN
