Teodors Džons "Teds" Kačiņskis (dzimis 1942. gada 22. maijā Evergrīnparkā, Ilinoisas štatā) ir amerikāņu matemātiķis, kurš plaši kļuva pazīstams kā Unabombers — persona, kas no 1978. līdz 1995. gadam īstenoja spridzināšanas kampaņu, nosūtot vai uzstādot paštaisītas bumbas pret cilvēkiem un institūcijām, ko viņš saistīja ar modernajām tehnoloģijām. Šo uzbrukumu sērijā gāja bojā trīs cilvēki un tika ievainoti aptuveni 23 citi.
Biogrāfija
Kačiņskis dzimis un uzaudzis Evergrīnparkā, Ilinoisas štatā, Čikāgas priekšpilsētā. Jau ļoti jauns viņš iestājās Hārvarda universitātē, kur ieguva bakalaura grādu. Turpinot akadēmisko ceļu, viņš ieguva doktora grādu matemātikā Mičiganas Universitātē. 1967. gadā, 25 gadu vecumā, viņš kļuva par Kalifornijas UniversitātesBerklijā docentu. Pēc dažiem gadiem akadēmiskā karjera tika pārtraukta — Kačiņskis atkāpās no amata un 1971. gadā izveidoja vientuļu dzīvesvietu namiņā bez elektrības un tekoša ūdens Linkolnā, Montānas štatā, kur nodarbojās ar izdzīvošanas prasmju apgūšanu un dzīvoja izolētā režīmā.
Noziegumu sērija un motīvi
No 1978. līdz 1995. gadam Kačiņskis nosūtīja vai uzstādīja kopumā 16 bumbas, kuru mērķi bija dažādi — tajos ietilpa universitātes, zinātnieki, tehnoloģiju uzņēmumi un citas institūcijas. Daļēji šī sērija saistīta ar viņa ideoloģiju: Kačiņskis izteica skarbu kritiku pret industrializēto, tehnoloģisko sabiedrību, uzskatot, ka tehnoloģiju attīstība grauj cilvēka brīvību un dabisko dzīvi. Viņa slavenā manifestā — publikācijā, kas apkopo viņa uzskatus par "rūpniecisko sabiedrību" un tās nākotni — viņš aicināja pretoties tehnoloģiskajai izaugsmei un tās sociālajām sekām.
Manifestācija, publicēšana un izmeklēšana
1995. gada 24. aprīlī Kačiņskis nosūtīja vēstuli un savu manifestu laikrakstam The New York Times ar ultimātu: viņš solīja "atturēties no terorisma", ja Times vai Washington Post publicēs viņa rakstu. Žurnālistu un tiesībsargājošo iestāžu lēmums publicēt manifestu noveda pie plašas sabiedrības iesaistes — tekstu pētīja eksperti, žurnālisti un ģimenes, un tieši šis publicējums kļuva par pagrieziena punktu izmeklēšanā.
Viens no izšķirošajiem pavērsieniem izmeklēšanā bija valodas un stila pazīmju salīdzināšana (forēnzliteratūra). Tā rezultātā viņa brāļa, Dāvida Kačiņska, uzmanība tika pievērsta saskaņām starp manifestu un pazīstama tuvinieka izteikumiem, kas galu galā noveda pie identifikācijas.
Arests un tiesas process
1996. gada 3. aprīlī Kačiņski arestēja viņa kajītē. Viņa brālis Dāvids izsauca policiju, lai viņi varētu viņu arestēt, kad bija pieaudzis aizdomu līmenis. Pēc aresta Kačiņskim tika veikti psiholoģiskie un juridiskie procesi; par spīti aizstāvības mēģinājumiem apgalvot garīgās slimības ietekmi, viņš juridiski tika atzīts par kompetentu stāties tiesas priekšā. 1998. gada 22. janvārī viņš atzina savu vainu par vairākiem spridzināšanas noziegumiem, cerot izvairīties no nāvessoda. Tiesas procesa gaitā Kačiņskim tika piespriests mūža ieslodzījums bez iespējas atbrīvoties.
Viņš pašlaik atrodas ieslodzījuma vietā ADX Florence, Fremontas apgabalā, Kolorādo štatā, kas ir federālā augsta drošības līmeņa cietums.
Pēctecība un diskusijas
- Kačiņska lieta izraisīja plašas diskusijas par to, kā sabiedrība, mediji un tiesībaizsardzība reaģē uz politiski motivētu vardarbību.
- Viņa manifestā izklāstītie argumenti par tehnoloģiju kritiku ir piesaistījuši interesi gan no akadēmiskās puses, gan no plašākas sabiedrības, taču viņa vardarbīgā rīcība ir spilgti nosodīta.
- Lietā nozīmīgu lomu spēlēja forēnzliteratūra un ģimenes locekļu iejaukšanās — tas ir piemērs, kā valodas analīze var veicināt noziedznieka identifikāciju.
Teodors Kačiņskis ir sarežģīta un pretrunīga figūra: no vienas puses — agrīns un talantīgs akadēmiķis, no otras — vardarbīgu teroraktu izpildītājs ar dziļi negatīvām sekām upuriem un viņu ģimenēm. Viņa lieta arī turpina kalpot par materiālu diskusijām par tehnoloģiju, brīvības un vardarbības tematiku mūsdienu sabiedrībā.