Viktorija Klaflina Vudhula, vēlāk Viktorija Vudhula Mārtina (1838. gada 23. septembris – 1927. gada 9. jūnijs), bija amerikāņu sieviešu tiesību kustības un sociālo reformu aktīviste. Viņa ir plaši pazīstama kā viena no pirmām sievietēm ASV, kas publiski kandidēja uz ASV prezidenta amatu, kā arī kā par vēlēšanu tiesībām cīnītāja, publikāciju izdevēja un uzņēmēja.

Kampaņa 1872. gadā un tās apstākļi

1872. gadā Vudhula tika nominēta par prezidenta kandidāti no tā dēvētās Equal Rights Party (Vienlīdzīgu tiesību partija). Viņas kandidatūra bija simbolisks solis, kas vērsts uz sieviešu politisko iekļaušanu un plašāku tiesisku vienlīdzību. Lai gan daudzi vēsturnieki un autori piekrīt, ka Vudhula bija pirmā sieviete, kas kandidēja uz ASV prezidenta amatu, pastāvēja arī diskusijas par šīs kandidatūras likumību un praktisko nozīmi:

  • Konstitūcijas prasība par prezidenta minimālo vecumu (35 gadi) radīja jautājumus, jo Vudhula vēl nebija sasniegusi šo vecumu 1872. gada vēlēšanu brīdī.
  • Daži pētnieki uzskata, ka tieši vecums padara kandidatūru par teiksmainu vai simbolisku, tomēr laikabiedru preses atspoguļojums liecina, ka vecuma jautājums publiskajā diskusijā nebija noteicošais faktors.
  • Ir arī strīdi par to, vai viņas nominācija bija pilnībā organizēta nacionāla mēroga kampaņa vai vairāk reģionāla un simboliska iniciatīva, kas vairāk domāta uzmanības pievēršanai sieviešu tiesību jautājumiem.

Darbs, publikācijas un jurdiskās problēmas

Kopā ar māsu Tennesi (Tennie) Klaflin, Vudhula bija viena no pirmajām sievietēm, kas darbojās Volstrītā kā finanšu brokeres, un viņas vadīja laikrakstu Woodhull & Claflin's Weekly. Šis izdevums kļuva par platformu viņas politiskajām un sociālajām idejām — tajā pievērsa uzmanību sieviešu tiesībām, darba tiesībām, dzimumbrīvībai (t. s. "free love") un citām reformām.

1872. gadā viņu un māsu ietekmēja arī plašs skandāls saistībā ar rakstiem par slavenām personībām un viņu laulību dzīvi. Publicētās apsūdzības izraisīja policijas iejaukšanos un apsūdzības pret Vudhulu par "neķītruma" izplatīšanu caur pastu; viņa uz laiku tika arestēta un tiesas procesa gaitā viņas politiskā darbība tika traucēta. Šī tiesiskā kampaņa ievērojami ietekmēja viņas publisko tēlu un vēlēšanu aktivitātes.

Politiskās un sociālās idejas

Vudhulas programmas pamatā bija idejas par:

  • sieviešu balsstiesībām un pilsoniskajām tiesībām;
  • darba tiesību uzlabošanu un ekonomisko neatkarību;
  • seksuālo brīvību un laulības institūcijas reformu;
  • plašākas politiskās un sociālās reformas, kas, viņasprāt, ļautu sievietēm pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Personīgā dzīve un vēlākie gadi

Vudhula bija no dramatiskas un mainīgas personīgās dzīves — viņa tika raksturota kā persona, kas no nabadzības vairākkārt spēja kļūt finansiāli neatkarīga. Viņa bija precējusies trīs reizes; trešās laulības laikā viņa pieņēma uzvārdu Mārtina. Vēlā dzīves posmā viņa turpināja rakstīt, runāt par reformām un iesaistījās dažādos sabiedriskos projektos.

Mantojums

Vudhula paliek pretrunīga, taču nozīmīga figūra ASV vēsturē: viņa izaicināja tradīcijas, pievērsa uzmanību sieviešu politiskajām tiesībām un plaši ietekmēja sabiedrisko diskursu par dzimumu lomām un brīvībām. Lai gan viņas kandidatūra 1872. gadā tiek interpretēta dažādi — kā reāla kandidēšana, simboliska protesta akcija vai juridiski problemātiska iniciatīva — mūsdienu vēsturnieki to bieži atzīst par svarīgu posmu sieviešu tiesību kustības attīstībā.

Miršanas datums: 1927. gada 9. jūnijs.