2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona — pārskats un ietekme

2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona — pārskats par zemu aktivitāti, viesuļvētrām (Flossie, Henriette), postījumiem un ekonomisko ietekmi. Uzzini detaļas.

2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona bija zemāka par vidējo Klusā okeāna viesuļvētru sezonu ar tikai vienu lielu viesuļvētru. Tā oficiāli sākās 2007. gada 15. maijā Klusā okeāna austrumu daļā, kas apzīmēta kā zona uz austrumiem no 140° rietumu garuma, un 2007. gada 1. jūnijā Klusā okeāna centrālajā daļā, kas atrodas starp starptautisko datuma līniju un 140° rietumu garuma, un ilga līdz 2007. gada 30. novembrim. Šie datumi tradicionāli iezīmē gada periodu, kad Klusā okeāna baseinā veidojas visvairāk tropisko ciklonu.

Sezona sākās lēni; līdz jūlija beigām sezonālais ACE bija trešais zemākais kopš ģeostacionāro satelītu ēras sākuma 1966. gadā. Neaktivitāte turpinājās arī nākamajā mēnesī, kas bija trešais klusākais augusts ACE ziņā kopš 1971. gada, kad baseinā sākti ticami novērojumi. Zema aktivitāte nozīmēja mazāku kopējo vētru skaitu un mazāku enerģijas uzkrājumu sezonas laikā, taču atsevišķas sistēmas tomēr izraisīja ievērojamas lokālas sekas.

Galvenie viesuļvētru notikumi un ietekme

• Viesuļvētra Barbara (jūnijs) — izveidojās jūnijā un virzījās tuvāk Meksikas dienvidaustrumu piekrastei. Barbara izraisīja spēcīgas nokrišņu zonas un postošas lietusgāzes, kas radīja postījumus lauksaimniecībā; zaudējumi ražai tika novērtēti aptuveni 55 miljonu ASV dolāru apmērā (2007. gada dolāros). Šāda intensīva lietusgāze vietām radīja plūdus un nolūzušas infrastruktūras problēmas.
• Viesuļvētra Flossie (augusts) — izveidojās Klusā okeāna austrumu daļā un virzījās pāri Klusā okeāna centrālajai daļai, radot brīdinājumus un uzmanību Havaju salām. Lai gan Flossie uz brīdi apdraudēja salas, tā galu galā atstāja salīdzinoši nelielus postījumus un skaidrojams kā viens no sezonas lielākajiem satraukuma avotiem, nevis plaša mēroga bojājumiem.
• Viesuļvētra Henriette (septembra sākums) — skāra Meksikas dienvidrietumus ar spēcīgām lietavām un lokāliem plūdiem. Henriette rezultātā reģistrēja deviņus nāves gadījumus un aptuveni 25 miljonu ASV dolāru (2007. gada dolāros) tiešos zaudējumus.

Meteoroloģiskie apstākļi un iemesli zemai aktivitātei

Viesuļvētru aktivitāti Klusā okeāna baseinā ietekmē vairāki faktori, tostarp jūras virsmas temperatūras, vertikālais vēja griezums, mitruma pieejamība un plašāka klimatiskā fāze (ENSO — El Niño/La Niña). 2007. gada sezonas zemā aktivitāte parasti tiek saistīta ar mazāk labvēlīgiem apstākļiem ciklonu attīstībai — piemēram, stiprāku vertikālo vēja griezumu un sausākām gaisa masām, kas ierobežoja daudzu potenciālo sistēmu konsolidēšanos un pastiprināšanos līdz spēcīgām viesuļvētrām.

Ietekme, sagatavotība un mācības

Pat ja sezona kopumā bija klusa, atsevišķi cikloni radīja ievērojamus zaudējumus un traģēdijas. Piekrastes kopienas un lauksaimnieki īpaši cieta no vētrām radītajām lietavām un plūdiem. Notikumi 2007. gadā uzsvēra, cik svarīgi ir uzticami brīdinājumu tīkli, efektīva katastrofu pārvaldība un sagatavotība — tostarp laicīgas evakuācijas, infrastruktūras nostiprināšana un lauksaimniecības aizsardzības pasākumi, lai samazinātu zaudējumus nākamajās sezonās.

2017. gada sezonas salīdzināšanai un dziļākai analīzei meteorologi izmanto ACE un citus rādītājus, kā arī ilgtermiņa novērojumus, lai saprastu, kā klimata svārstības un vietējie apstākļi ietekmē viesuļvētru daudzumu un intensitāti.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija 2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona?

J: Kad oficiāli sākās 2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona?

J: Kad oficiāli beidzās 2007. gada Klusā okeāna viesuļvētru sezona?

J: Ko nosacīti ierobežo 15. maija un 1. jūnija datumi?

J: Kāds bija trešais klusākais augusts ACE ziņā, kopš šajā baseinā sākti ticami novērojumi?

J: Kura viesuļvētra izveidojās Klusā okeāna austrumu daļā un šķērsoja Klusā okeāna centrālo daļu augustā?

J: Kādus postījumus septembra sākumā nodarīja viesuļvētra Henriette?

Meklēt pēc burta