2020. gada 11. janvārī Taivānā notika 15. Ķīnas Republikas (ķīniešu: 中華民國第十五屆總統、副總統選舉) prezidenta un viceprezidenta vēlēšanas. Vēlētāji izvēlējās prezidentu un viceprezidentu četrus gadus ilgam termiņam. Vēlēšanas notika vienlaikus ar likumdevēja (Legislative Yuan) vēlēšanām, kas ietekmēja arī parlamenta varas sadalījumu.

2019. gada pēdējos sešos mēnešos notika prezidenta priekšvēlēšanas un partiju nominācijas, kampaņas un debatēs, kur galvenie temati bija ekonomika, sociālā labklājība, veselības aprūpe, korupcijas apkarošana un īpaši — attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku (robežsaimniecība un drošība). Starptautiskā situācija un 2019. gada Honkongas protesti arī ietekmēja publisko domu Taivānā.

Pašreizējā prezidente Cai Ingvena no Demokrātiskās progresīvās partijas (DPP), kas tika ievēlēta 2016. gadā, uzvarēja atkārtotā ievēlēšanā. Viņas inaugurācija paredzēta 2020. gada 20. maijā.

Galvenie kandidāti

  • Cai Ingvena (DPP) — amatā esošā prezidente, kuras kampaņas centrā bija Taivānas drošība, demokrātijas aizsargāšana un sociāli progresīvi jautājumi.
  • Han Kuo-yu (Kuomintang, KMT) — galvenais opozīcijas kandidāts, kas solīja ekonomiku stimulējošas reformas un ciešākas ekonomiskās saites ar Ķīnu.
  • Ko Wen-je (neatkarīgais / Taiwan People's Party) — bijušais Taivānas galvaspilsētas Taipē mērs, kurš piesaistīja vēlētājus ar pragmatisku un reformu orientētu pieeju.

Rezultāti

  • Cai Ingvena (DPP) — aptuveni 8 170 231 balsis, ~57,1% balsu, uzvarēja pārliecinoši.
  • Han Kuo-yu (KMT) — aptuveni 5 522 119 balsis, ~38,6% balsu.
  • Ko Wen-je — apmēram 608 590 balsis, ~4–5% balsu.
  • Vēlēšanu aktivitāte (ievēlēšanu prombūtnes rādītājs) bija apmēram 74–75% no reģistrētajiem vēlētājiem.

Sekas un nozīme

  • Cai Ingvenas pārvēlēšana tika plaši interpretēta gan vietējā, gan starptautiskā līmenī kā vēlētāju atbalsts stabilai politiskai kursai, kura pamatā ir Taivānas pašnoteikšanās un aizsardzība pret spiedienu no Ķīnas.
  • Vēlēšanas rezultāti ietekmēja arī parlamenta dinamiku, jo tās notika vienlaikus ar likumdevēja vēlēšanām; DPP centieni saglabāt ietekmi likumdošanā bija svarīgi turpmākajai valdības politikai.
  • Starptautiskā reakcija uz vēlēšanām apliecināja sabiedrības interesi par Taivānas lomu reģionālajā drošībā un demokrātijas aizsardzībā.

2020. gada vēlēšanas bija nozīmīgs posms Taivānas politiskajā attīstībā, apliecinot vēlētāju izvēli laikā, kad pieauga ģeopolitiskās spriedzes un iekšpolitiskās debates par nākotnes kursu.