Anapolisa, Merilenda — štata galvaspilsēta, vēsture un Čezapīkas līcis
Anapolisa ir ASV Merilendas štata galvaspilsēta. Pēc 2010. gada tautas skaitīšanas tās iedzīvotāju skaits bija 38 394. Pilsēta atrodas pie Čezapīkas līča krastiem un ir pazīstama ar savu vēsturisko centru, jūrniecības tradīcijām un dzīvojamām rajonu arhitektūras pieminekļiem. Anapolis ir arī svarīgs izglītības un militārās sagatavošanas centrs: tajā atrodas ASV Jūras kara flotes akadēmija, kurā mācās ASV Jūras spēku virsnieki, kā arī Sentdžona koledža, kuras senākā sakne meklējama 1696. gadā dibinātajā Karaļa Viljama skolā. Anapolisa ir vecākā joprojām strādājošā valdības mītne Amerikā.
Vēsture
Anapolisa spēlēja nozīmīgu lomu Amerikas neatkarības periodā. Pēc Parīzes līguma parakstīšanas 1783. gadā tā uz laiku kļuva par Amerikas Savienoto Valstu pagaidu galvaspilsētu. No 1783. gada 26. novembra līdz 1784. gada 3. jūnijam štata namā notika Kongresa sēdes, un tieši Anapolē 1783. gada 23. decembrī ģenerālis Džordžs Vašingtons atkāpās no Kontinentālās armijas virspavēlnieka amata. Vēsturiskais Merilendas štata nama komplekss un apkārtējās koloniālās ēkas ir saglabājušas savu nozīmi un piesaista daudzus vēstures interesentus.
Ekonomika, demogrāfija un kultūra
Pilsētas ekonomika balstās uz valsts un vietējās pārvaldes iestādēm, izglītību, tūrisma un jūrniecības pakalpojumiem. Anapolisa regulāri rīko festivālus, jūrniecības pasākumus un tirgus, kas piesaista vietējos iedzīvotājus un viesus no reģiona. Pilsētas vēsturiskais centrs un promenāde pie līča ir populāra tūristu vieta, kur redzamas restaurētas koloniālās mājas, muzeji un jahtu osta.
Čezapīkas līcis — ekoloģija un vides problēmas
Annapolis ir bieži dēvēta par ASV burāšanas galvaspilsētu, jo tā atrodas pie Čezapīkas līča, kas ir lielākā iekšzemes plūdmaiņu līča grīva pasaulē. Līča ekosistēma ir bijusi nozīmīgs resurss reģiona ekonomikai un kultūrai, taču pēdējās desmitgadēs tā saskārusies ar spēcīgām antropogēnām ietekmēm: piesārņojumu, pārzveju, attīstības spiedienu un klimata izmaiņu radītām pārmaiņām.
Čezapīka nereti tiek saukta par Merilendas “kanārijputniņu ogļu raktuvēs” — signālu par plašāka reģiona vides stāvokli. Pēdējos 50 gados līča ekosistēma ir degradējusies, un dažu vietējo sugu populācijas ir strauji samazinājušās. Lai saglabātu vai atjaunotu nozīmīgus resursus, cilvēkiem jāveic aktīva atjaunošana. Trīs no galvenajām sugām, kuru krājumi kritiski sarukuši, ir austeres, akmeņzivis (striped bass) un zilie krabji. Kā ziņoja žurnāls "Capital", zilo krabju populācija ir bijusi visu laiku samērā zema, un Merilendas Universitātes zinātnieki pēta gan dabiskas, gan kultūras metodes, kā audzēt un atjaunot krabjus, lai tos varētu atgriezt līča ekosistēmā.
Invazīvās sugas un to ietekme
Čezapīkas līča vietējos augus un dzīvniekus bieži izspiež invazīvās sugas, kas ir izturīgākas pret piesārņoto vidi. Starp izplatītākajiem invazīvajiem organismiem ir fragmites (Phragmites australis), Ķīnas zilganā krabja sugas, angļu efeja un mēmais gulbis. Šīs sugas veicina bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un maina dzīves vidi, padarot to mazāk piemērotu vietējām sugām.
Satiksme un infrastruktūra
Anapolisa ir unikāla arī ar satiksmes raksturu: Anapolisa ir vienīgā galvaspilsēta Amerikā uz austrumiem no Misisipi upes, kurā nav dzelzceļa transporta. Tomēr pilsētu apkalpo ceļu tīkls un tuvumā esošie lielāki dzelzceļa mezgli, kā arī jūras ostas un jahtu jahtklubi, kas savieno to ar reģionu. Sabiedriskais transports nodrošina savienojumus ar Baltimoru, Vašingtonu un citām reģiona pilsētām.
Tūrisms un apskates vietas
- Merilendas štata nama (Maryland State House) kompleksa apmeklējums — senākā nepārtraukti lietotā štata kapitola ēka ASV.
- ASV Jūras kara flotes akadēmija — ar publiskām ekskursijām un ceremonijām.
- Vecpilsētas ielas, koloniālā arhitektūra un promenāde pie līča — pastaigām, restorāniem un jahtu ostai.
- Muzeji un festivāli, kas veltīti jūrniecībai, vietējai vēsturei un kulinārijai (it īpaši jūras produktu virtuvei).
Nākotnes izaicinājumi un aizsardzība
Galvenie izaicinājumi Anapolisas un Čezapīkas līča tuvumā ietver ūdens kvalitātes uzlabošanu, invazīvo sugu kontroli, zivju un gliemežu populāciju atjaunošanu, kā arī klimata pārmaiņu un piekrastes erozijas sekmīgu pārvaldību. Vietējās pašvaldības, pētniecības iestādes un kopienas organizācijas sadarbojas projektos, lai samazinātu piesārņojumu, atjaunotu mitrājus un veicinātu ilgtspējīgu zveju un tūrisma praksi.
Anapolisa saglabā spēcīgu vēsturisko un kultūras identitāti, kas kopā ar reģionālajām vides iniciatīvām padara to par nozīmīgu vietu gan Merilendā, gan plašākā Ziemeļamerikas austrumu krasta kontekstā.
