Amerikas Savienoto Valstu valdība apcietinājumā tur desmitiem tūkstošu imigrantu. To dara Muitas un robežapsardzības dienests (CBP; galvenokārt Robežpatruļa) un Imigrācijas un muitas dienests (ICE). Imigranti tiek aizturēti par nelegālu ieceļošanu Amerikas Savienotajās Valstīs, kad tiek saņemti viņu patvēruma pieprasījumi (un pirms viņi tiek atbrīvoti no apcietinājuma), kā arī deportācijas un izraidīšanas no valsts procesā. 2018. finanšu gadā ICE apcietinājumā bija 396 448 personas: 242 778 no tām aizturēja CBP un 153 670 - ICE. Šajā gadā ICE diennaktī aizturēja vidēji 42 188 imigrantus (40 075 pieaugušos un 2113 ģimenes locekļus). Vairāk nekā divpadsmit tūkstoši imigrantu bērnu atrodas ēkās, kuras kontrolē Bēgļu pārvietošanas biroja nepavadītu ārvalstnieku bērnu programma. Pirms pārvietošanas uz šīm citām aģentūrām CBP imigrantus tur apstrādes centros; no 2019. gada maija vidus līdz jūnija vidum CBP turēja no 14 000 līdz 18 000 imigrantu.

Vispārīgi par procesu un iemesliem apcietināšanai:

  • Aizturēšana pie robežas vai ostās: CBP parasti aiztur cilvēkus pie robežas vai ostās (ports of entry). Šīs iestādes nodrošina sākotnējo reģistrāciju, veselības pārbaudes un dokumentu pārbaudi.
  • Patvēruma prasību iesniegšana: Persona, kas lūdz patvērumu, var tikt aizturēta, kamēr notiek pirmās pārbaudes. Patvēruma pieprasījumam seko tā sauktā "credible fear" (ticama baiļu) intervija ar imigrācijas amatpersonu, kas nosaka, vai persona var tikt lasīta tālākām procedūrām.
  • Ilgtermiņa apcietināšana: Pēc CBP sākotnējās apstrādes daudzi aizturētie tiek pārvietoti uz ICE uzturēšanas vietām (detention centers), kur viņi var sagaidīt izskatīšanu imigrācijas tiesā, deportācijas rīkojumus vai citus procesus.
  • Bērni un ģimenes: Nepilngadīgi bez pavadoņa nonāk Bēgļu pārvietošanas biroja (ORR) aprūpē. Dažos gadījumos tiek izmantotas ģimeņu apcietināšanas vietas; par šo praksi ir bijušas plašas debates un tiesvedības.

Kur un kā ilgi cilvēki tiek turēti:

  • CBP iestādes parasti paredzētas īslaicīgai uzglabāšanai un apstrādei — dienām, retāk vairākām nedēļām —, savukārt ICE vadītie centri ir domāti ilgstošai aizturēšanai līdz tiesvedības beigām vai izraidīšanai.
  • Daudzas no šīm vietām pārvalda valsts aģentūras, bet ir arī privāti līgumpartneri (privātās cietumu kompānijas) un nevalstiskas organizācijas, kas nodrošina pakalpojumus vai telpas.
  • Aizturēšanas ilgums ir ļoti svārstīgs: daži aizturētie tiek atbrīvoti salīdzinoši ātri (par brīvības atņemšanas nosacījumiem, drošības naudu vai apelācijas dēļ), citi — gadiem, jo gaida imigrācijas tiesas lēmumu vai izpildrīkojumu.

Tiesības, piekļuve un veselības aprūpe:

  • Aizturētajiem ir tiesības lūgt patvērumu; viņiem ir arī tiesības uz juridisku pārstāvību, tomēr valsts neapmaksā advokātu; atbalstu bieži nodrošina nevalstiskās organizācijas.
  • Tiek ziņots par problēmām ar apstākļiem — pārpildīšanu, nepietiekamu medicīnisko aprūpi, nepietiekamu sanitāro apkopi un ierobežotu piekļuvi advokātiem. Šīs problēmas ir izraisījušas plašu uzraudzību un pārbaudes no tiesām un uzraugošām institūcijām.

Alternatīvas apcietinājumam un procedūras iespējas:

  • Ir pieejamas alternatīvas, piemēram, uzraudzība ar elektronisko ierīču palīdzību, parole, brīvības atdošana pret drošības naudu (bond) vai atbrīvošana ar noteikumiem, kamēr gaida tiesvedību.
  • Imigrācijas tiesā personas var mēģināt pierādīt tiesības palikt ASV (piem., patvērums), lūgt apelācijas vai citus tiesiskus aizsardzības mehānismus.

Publiskie dati un to mainīgums:

Minētie skaitļi atspoguļo konkrētus gadus (2018–2019) un rāda, cik plašas un mainīgas var būt apcietināšanas prakses. Skaitļi laika gaitā mainās atkarībā no politikas, robežu plūsmas, tiesu lēmumiem un administratīviem soļiem. Ja meklējat jaunākus datus vai palīdzību konkrētā gadījumā, ieteicams vērsties pie oficiālajiem avotiem (DHS, CBP, ICE) vai pie imigrācijas jurista un nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz juridisko un sociālo palīdzību.