Kenneth G. Wilson — biogrāfija: Nobela prēmija fizikā, renormalizācijas grupa
Kenneth G. Wilson — Nobela prēmijas laureāta biogrāfija: renormalizācijas grupa, kvantu lauka teorija, Kondo efekts, Kornela un Caltech karjera un zinātniskie sasniegumi.
Kenets Gedess Vilsons (Kenneth Geddes Wilson, 1936. gada 8. jūnijs – 2013. gada 15. jūnijs) bija amerikāņu teorētiskās fizikas pionieris un Nobela prēmijas laureāts fizikā. Viņa darbs ievērojami mainīja izpratni par fāžu pārejām, kritiskajām parādībām un kvantu lauka teoriju kopumā.
Izglītība un akadēmiskā karjera
Vilsons beidzis Hārvarda universitātes bakalaura programmu, kur viņš bija arī Putnama stipendiāts. 1961. gadā viņš ieguva doktora grādu Kalifornijas Tehnoloģiju universitātē (Caltech), strādājot pie Mureja Gelmana (Murray Gell-Mann). 1963. gadā viņš pievienojās Kornela universitātei kā jaunākais pasniedzējs Fizikas fakultātē, un 1970. gadā kļuva par profesoru.
1974. gadā viņam piešķīra Kornela fizikas profesora nosaukumu Džeimsa A. Vīksa (James A. Weeks) godā. 1985. gadā Vilsons kļuva par Kornela Zinātnes un inženierzinātņu teorijas un simulācijas centra (tagad pazīstams kā Kornela teorijas centrs, viens no Nacionālā zinātnes fonda nacionālajiem superdatoru centriem) direktoru. Kopš 1988. gada viņš darbojās arī kā Ohaio štata universitātes mācībspēks. Pēc karjeras centrālajām pētniecības tēmām Vilsons arvien biežāk pievērsa uzmanību fizikas izglītībai un skaitļošanas izmantošanai mācībās.
Renormalizācijas grupa un zinātniskais pienesums
Vilsona galvenais ieguldījums bija renormalizācijas grupas (RG) teorijas attīstīšana un tās pielietojums kritiskajām parādībām statistiskajā fizikā un kvantu lauka teorijā. 1982. gadā viņam piešķīra Nobela prēmiju fizikā par to, ka viņš savienoja kvantu lauka teoriju ar statistisko teoriju otrās kārtas fāžu pāreju kritisko parādību aprakstam.
- Vilsons formulēja RG pieeju, kas ļauj sistemātiski «izintegrēt ārā» īssprieguma (īsa mēroga) atradumus, iegūstot efektīvas teorijas ilgākā mērogā. Tā koncepcija — skalu maiņas, fiksētās vietas un universālās uzvedības izpratne — izskaidro, kā dažādas sistēmas var dalīt vienādā kritiskā uzvedībā.
- Kopā ar Maiklu E. Fišeru un citiem viņš attīstīja metodes, kas ļāva iegūt kvantitatīvus rezultātus, piemēram, epsilon-paplašinājumu un citus instrumentus kritisko eksponentu aprēķināšanai.
- Viņš arī izstrādāja numeriskās renormalizācijas grupas metodes un pielietoja tās tādām problēmām kā Kondo efekts, sniedzot konstruktīvas un rēķināmas pieejas sarežģītām kvantu problēmām cietvielu fizikā.
Pētniecība, skaitļošana un superdatori
Vilsons bija aktīvs superdatoru un skaitļošanas izmantošanas aizstāvis zinātnē. Viņš uzstāja, ka federālajai valdībai jāatbalsta jaudīgas skaitļošanas resursu iegāde un pieejamība pētniecībai. Kornela teorijas centra izveide un vadība bija tieša izpausme šai vizijai — centrs kalpoja kā vieta, kur attīstīt un izmantot lielo skaitļošanas resursu iespējas fizikā un citās nozarēs.
Atzinības un apbalvojumi
Bez Nobela prēmijas (1982) Vilsons ir saņēmis vairākas citas ievērojamas atzinības, tostarp Vulfa balvu fizikā (kopā ar Maiklu E. Fišeru un Leo Kadanovu) 1980. gadā. Viņa darbs ir plaši citēts un kalpojis par pamatu daudziem turpmākiem pētījumiem statistiskajā fizikā un kvantu lauku teorijā.
Personīgā dzīve un mantojums
Vilsona ģimenē bija vairāki zinātnieki: viņa tēvs bija ievērojamais ķīmiķis E. Braits Vilsons, un brālis Deivids — mācībspēks Kornela universitātē. Vilsons bija pazīstams arī ar saviem tiešajiem un skaidrajiem lekciju stiliem, kā arī ar prasmi sasaistīt sarežģītas teorijas ar praktiskiem skaitliskajiem piemēriem.
Viņa doktorantūras audzēkņu pulkā bija vairāki vēlāk plaši pazīstami fiziķi, un viņa idejas turpina ietekmēt gan teorētiskos, gan eksperimentālos pētījumus.
Vilsons nomira 2013. gada 15. jūnijā Sako, Menas štatā, 77 gadu vecumā no limfomas. Viņa ieguldījums fizikā — īpaši renormalizācijas grupas koncepcijas izstrādē un tās pielietojumos — ir viens no modernās teorētiskās fizikas stūrakmeņiem.
Apbalvojumi
- Denija Heinemana balva matemātiskajā fizikā, 1973. g.
- Boltzmaņa medaļa, 1975. gads
- Vilka balva, 1980. gads
- Hārvarda Universitāte, doktora grāds (goda doktora grāds), 1981. g.
- Kaltehā, izcilā absolventa balva, 1981. gads.
- Franklina medaļa, 1982
- Nobela prēmija fizikā, 1982. g.
- A.C. Eringena medaļa, 1984. gads
- Aneesura Rahmana balva, 1993. gads
Literatūra
- Wilson, K. G. "Broken Scale Invariance and Anomalous Dimensions", Stanford Linear Accelerator Center (SLAC,)Stanford University, Laboratory of Nuclear Studies, Cornell University, United States Department of Energy (ar iepriekšējās aģentūras Atomic Energy Commission starpniecību), (1970. gada maijs).
- Gupta, R.; Wilson, K. G.; & C. Umrigar. "Pilnveidota Montekarlo renormalizācijas grupas metode", Los Alamosas Nacionālā laboratorija (LANL), Kornela universitāte, Amerikas Savienoto Valstu Enerģētikas departaments, (1985).
- Wilson, K. G.:Problems in physics with many scales of length, Scientific American, 1979. gada augusts.
- tas pats:The Renormalization group (RG) and critical phenomena 1, Physical Review B, volume 4, 1971, p. 3174
- tas pats: The renormalization group: critical phenomena and the Kondo problem, Reviews of modern physics, 47, 1975, p. 773-839.
- tas pats, un M. Fišers: Kritiskie eksponenti 3,99 dimensijās, Physical Review Letters, 28, 1972, 240. lpp.
- tas pats: Non-lagrangian modeļi pašreizējā algebrā Physical Review, 179, 1969, p. 1499-1512 (operatora produkta paplašinājums)
- the same: Model of coupling constant renormalisation, Physical Review D, 2, 1970, p. 1438-1472
- tas pats: Operatora produkta izvērsumi un anomālās dimensijas Tēringa modelī, ibid., 1473.-1473.-77. lpp.
- tas pats: Anomālās dimensijas un mēroga nemainības sabrukums perturbāciju teorijā, ibid., 1478.-139. lpp.
- tas pats: RG un spēcīgā mijiedarbība Physical Review D, 3, 1971, p. 1818-46
- tas pats: Confinement of quarks, Physical Review D, 10, 1974, p. 2445-59.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kenneth Geddes Wilson?
A: Kenets Geddes Vilsons bija amerikāņu teorētiskais fiziķis un Nobela prēmijas laureāts.
J: Kad viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1936. gada 8. jūnijā.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 2013. gada 15. jūnijā.
J: Kāds zinātnieks viņš bija?
A: Viņš bija teorētiskais fiziķis.
J: Kādu apbalvojumu viņš saņēma?
A: Viņš saņēma Nobela prēmiju.
Meklēt