Bronza
Bronza ir metāla sakausējums. Bronza ir galvenokārt varš, kam pievienots nedaudz alvas (parasti 5-20 % alvas), lai padarītu to stiprāku.
Ja kādu sakausējumu sauc par bronzu, tas parasti nozīmē vara un alvas sakausējumu. Ja sakausējuma nosaukumā izmantoti divi vārdi un viens no tiem ir bronza, tas nozīmē, ka sakausējums ir izgatavots galvenokārt no vara. Otrs vārds norāda, kāds cits metāls tika kombinēts ar varu, lai to iegūtu.
Citas bronzas ir:
- Alumīnija bronza
- Svina bronza
- Silīcija bronza
- Fosfora bronza
Bronzu nedrīkst jaukt ar misiņa sakausējumu, kas ir atšķirīgs vara un cinka sakausējums.
Vēsture
Bronza bija pirmais sakausējums, ko izmantoja cilvēki. Pirmā tauta, kas izmantoja bronzu, bija Ēģipte aptuveni 3500 gadus p.m.ē. Tas deva bronzas laikmeta nosaukumu.
Bronza ir izturīgāka nekā tikai varš vai alva. Bronza kalpo ilgāk nekā varš. Tīru varu var oksidēt gaiss un arī ūdens. Kad varu oksidē gaiss vai ūdens, tas kļūst zaļš (vara oksīda krāsa) un sadalās.
Kad cilvēki iemācījās izgatavot un apstrādāt dzelzi, bronzas laikmets beidzās un sākās dzelzs laikmets. Dzelzs var būt cietāka par bronzu, taču tā ir uzņēmīga pret koroziju (sk. rūsu). Dzelzs arī nodilst ātrāk nekā bronza, kad dažādi gabali kustas viens pret otru. Dzelzs ir ļoti izplatīta un viegli izgatavojama. Šā iemesla dēļ dzelzs maksā mazāk nekā bronza. Šā iemesla dēļ dzelzs tagad tiek izmantota tur, kur agrāk izmantoja bronzu.
Izmantot šodien
Bronzu joprojām izmanto daudzu mašīnu detaļu izgatavošanai. Mēs izmantojam bronzu, ja detaļai ir jābūt ilgstoši izturīgai ūdens un gaisa ietekmē vai arī tā nedrīkst nolietoties. Galvenokārt no tās izgatavo sūkņu detaļas, gultņus, zvanus, elektrības komponentus, zobratus, vārstus un citas lietas.
Bronzas detaļas parasti lej lietuvē. Pēc liešanas bronzas detaļas var arī apstrādāt virpmašīnā vai frēzmašīnā, vai arī urbt. Bronzu parasti neapstrādā ar āmuru kā dzelzs.
