Karbonizācija
Karburizācija (bieži saukta arī par karburizāciju) ir process, kurā metālā tiek ievadīts ogleklis. To veic, lai padarītu virsmu cietāku un izturīgāku pret nodilumu.
Atkarībā no laika un temperatūras skartajā zonā var atšķirties oglekļa saturs. Agrāk ogles uz metāla uzklāja tiešā veidā, lai to uzogļotu. Mūsdienu metodēs izmanto oglekli saturošas gāzes vai plazmas (piemēram, oglekļa dioksīdu vai metānu). Karburizāciju galvenokārt izmanto, lai sacietinātu zema leģētā tērauda virsmu.
Pārāk liela oglekļa koncentrācija padara metālu trauslu un neapstrādājamu, tāpēc metālus var dekarbonizēt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir karbonizācija?
A: Karburizācija ir oglekļa ievadīšana metālā, lai padarītu tā virsmu cietāku un izturīgāku pret nodilumu.
J: Kāpēc tiek veikta karberizācija?
A: Karburizāciju veic, lai metāla virsmu padarītu cietāku un izturīgāku pret nodilumu.
J: Kā karburizāciju veica agrākos laikos?
A.: Agrākā pagātnē metālu karberizācijai tieši uzklāja kokogles.
J: Kādus mūsdienu paņēmienus izmanto karberizācijai?
A.: Mūsdienu tehnikās karburizācijai izmanto oglekli saturošas gāzes vai plazmas (piemēram, oglekļa dioksīdu vai metānu).
J: Kāda ir laika un temperatūras ietekme uz karbonizāciju?
A: Atkarībā no laika un temperatūras karburizācijas laikā oglekļa saturs skartajā zonā var atšķirties.
J: Kādus metālu veidus galvenokārt izmanto karsēšanai?
A: Karburizāciju galvenokārt izmanto, lai sacietinātu zema leģētā tērauda virsmu.
J: Kas notiek, ja oglekļa koncentrācija metālā karburizācijas laikā kļūst pārāk liela?
A: Pārāk liela oglekļa koncentrācija padara metālu trauslu un neapstrādājamu, tāpēc metālu var dekarbonizēt.
