Kāršu rata (Cartwheel) galaktika — ESO 350-40: definīcija un fakti
Kāršu rata (Cartwheel, ESO 350-40) — unikāla lēcveida galaktika 500 miljonu gaismas gadu attālumā; definīcija, fakti, spieķu struktūras, masa, griešanās un vēsturiskie atklājumi.
Kāršu rata galaktika (pazīstama arī kā ESO 350-40) ir lēcveida galaktika, kas atrodas aptuveni 500 miljonu gaismas gadu attālumā Skulptora zvaigznājā.
Tās diametrs ir aptuveni 150 000 gaismas gadu, kas ir nedaudz lielāks par Piena Ceļu. Tās masa, atkarībā no novērojumiem un mērījumu metodes, tiek novērtēta aptuveni 2,9-4,8 × 10 9Saules masas, un tā griežas ar ātrumu 217 km/s.
Galaktiku 1941. gadā atklāja Frics Cviki (Fritz Zwicky). Cviki raksturoja šo objektu kā "vienu no sarežģītākajām struktūrām, kas gaida skaidrojumu, pamatojoties uz zvaigžņu dinamiku" — vārdi, kas atspoguļo to, cik neparasts izskats un struktūra šai galaktikai ir.
Veidošanās un struktūra
Kāršu rata īpašā, riņķveida forma, kā arī iekšējie "spieķi" tiek skaidroti ar galaktiku sadursmes scenāriju. Pieņēmums ir tāds, ka mazāka galaktika uzrāvusies taisni cauri lielākas spirālveida galaktikas diskam — tas izraisīja koncentrisku blīvuma viļņu izplūdi caur disku, kas savukārt izraisīja ārkārtēju zvaigžņu veidošanās aktivizēšanos ārējā gredzenā. Tā rezultātā rodas spilgts, jauns zvaigžņu gredzens ap vecāku, centrālo galaktikas kodolu.
Novērojumu atklāsmes
Kāršu rata gredzens ir ļoti spilgts gan optiski (jo tajā aktīvi veidojas jaunas zvaigznes), gan dažādos citu garumu viļņu diapazonos. Novērojumi ultravioletajā un Hα joslā parāda plašas H II zonas — tas liecina par intensīvu zvaigžņu dzimšanu. Rentgena novērojumi, piemēram, ar Chandra teleskopu, ir atklājuši vairākus ļoti spilgtus rentgena avotus (t. s. ultraluminozos rentgena avotus), kas parasti saistīti ar masīviem, jauniem zvaigžņu pāriem vai akrecējošiem objektiem.
Interesanta iezīme ir spieķu klātbūtne: Cartwheel galaktikā redzami gan radio, gan optiskie spieķi, taču tie ne vienmēr sakrīt. Tas norāda, ka dažādos viļņa garumos redzamie elementi atspoguļo atšķirīgas fiziskas sastāvdaļas — optiskie spieķi parasti attēlo zvaigžņu un zvaigžņu dzimšanas reģionus, kamēr radioviļņu spieķi var norādīt uz plazmu, magnētiskajiem laukiem vai sinhroniskās emisijas zonām.
Vieta galaktiku grupā un dinamika
Kāršu rata galaktika atrodas nelielā galaktiku grupā, un sadursme, kas radīja tās tagadējo izskatu, iespējams, tika izraisīta kāda no tuvumā esošajām pavadon-galaktikām. Astrofiziķi, izmantojot dinamiskos modeļus, novērtē, ka šāda veida riņķveida viļņa izplatīšanās ilgums un pīķa zvaigžņu veidošanās laikā mērojams simtiem miljonu gadu robežās.
Kāpēc Cartwheel ir nozīmīga
- Attēlo galaktiku evolūcijas un sadursmju rezultātus skaidri redzamā, viegli analizējamā formā.
- Sniedz iespēju pētīt, kā šoks un blīvuma viļņi ietekmē molekulāro gāzi, zvaigžņu veidošanos un sadedzināto zvaigžņu populāciju attīstību.
- Ir laboratorija, kurā novērot saikni starp starpzvaigžņu vidi, rentgena avotiem un masīvu zvaigžņu dzīves cikliem.
Cartwheel galaktika joprojām tiek plaši pētīta daudzos viļņu garumos — no radioviļņiem līdz rentgenstarojumam —, un tā palīdz izprast, kā kosmiskās sadursmes veido un transformē galaktiku struktūras.
Šajā NASA Hubbla kosmosa teleskopa (Hubble Space Telescope) attēlā redzama iespaidīga divu galaktiku frontāla sadursme.
Kāršu galaktika dažādos spektros (rentgena, ultravioletajā, redzamajā un infrasarkanajā gaismā). Attēlā apvienoti dati, kas iegūti no četrām dažādām kosmosa observatorijām: Chandra X-ray Observatory (violetā krāsā), Galaxy Evolution Explorer (ultravioletā / zilā krāsā), Hubble Space Telescope (redzamā / zaļā krāsā) un Spitzer Space Telescope (infrasarkanā / sarkanā krāsā).
Evolūcija
Pirms sadursmes ar mazāku galaktiku pirms aptuveni 200 miljoniem gadu tā bija parasta spirālveida galaktika. Kad blakus esošā galaktika šķērsoja cauri Kartveļa galaktikai, sadursmes spēks izraisīja spēcīgu trieciena vilni, kas pāršalca galaktiku. Lielā ātrumā kustoties, triecienvilnis pārvietoja gāzi un putekļus. Tā rezultātā ap galaktikas centru izveidojās zvaigžņu uzplaiksnījums. Tas izskaidro zilā krāsā iekrāsoto gredzenu ap centrālo, spožo daļu. Var redzēt, ka galaktika atkal sāk iegūt normālas spirālveida galaktikas formu. No centrālā kodola izplešas spirāles atzari.
Pastāv arī citi iespējamie gredzenveida izskata skaidrojumi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Kartāgas galaktika?
A.: Kāršu rata galaktika ir lēcveida galaktika, kas atrodas aptuveni 500 miljonus gaismas gadu attālumā Skulptora zvaigznājā.
J: Cik liela ir Kartveļa galaktika?
A: Kartveļa galaktika ir aptuveni 150 000 gaismas gadu diametrā, kas ir nedaudz lielāka par Piena Ceļu.
J: Kāda ir Kartveļa galaktikas masa?
A: Kartveļa galaktikas masa ir aptuveni 2,9-4,8 × 10^9 Saules masas.
J: Kurš atklāja Kartusa galaktiku?
A.: Kartveļa galaktiku 1941. gadā atklāja Frics Cviki (Fritz Zwicky).
J: Ko Fricis Cviki teica par savu Kartlija galaktikas atklāšanu?
A: Fritz Zwicky teica, ka viņa atklātā Kāršu rata galaktika ir "viena no sarežģītākajām struktūrām, kas gaida skaidrojumu, pamatojoties uz zvaigžņu dinamiku".
J: Ko parāda Kartveļa galaktika?
A.: Kartveļa galaktikā redzami radio un optiskie spieķi, taču tie nav vieni un tie paši spieķi.
J: Ar kādu ātrumu rotē Kāršu rata galaktika?
A.: Kāršu rata galaktika griežas ar ātrumu 217 km/s.
Meklēt