Šaperons (proteīns)
Molekulārie šaperoni ir olbaltumvielas, kas palīdz lielajām molekulām salocīties vai sadalīties. Daži no tiem palīdz salikt vai sadalīt citas makromolekulārās struktūras. Kad struktūras veic savas parastās funkcijas, šajās struktūrās tie nav sastopami.
Pirmais proteīns, ko sauc par šaperonu, palīdz nukleosomu montāžai no salocītiem histoniem un DNS. Šie montāžas šaperoni, īpaši kodolā, salocītās apakšvienības montē lielākās struktūrās, piemēram, šūnu organelās.
Viena no galvenajām šaperonu funkcijām ir nepieļaut, ka polipeptīdu ķēdes un saliktās apakšvienības salipst kopā, veidojot salipumus, kas nedarbojas. Daži šaperoni ir "holdāzes", kas aptur agregāciju. Citi, ko sauc par "foldāzēm", palīdz salocīt proteīnus, kuri paši to nespēj izdarīt. Šādi proteīni pārkāpj Anfinsena dogmu.
Baktēriju šaperonu kompleksa skats no augšas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir molekulārais pavadonis?
A: Molekulārais šaperons ir olbaltumviela, kas palīdz locīties olbaltumvielām.
J: Kāda ir molekulārā šaperona galvenā loma?
A: Molekulārā šaperona galvenā loma ir olbaltumvielu locīšana.
Vai molekulārie šaperoni rodas makromolekulārās struktūrās to normālu funkciju laikā?
A: Nē, molekulārie šaperoni nav sastopami makromolekulārās struktūrās to parasto funkciju laikā.
Kādas ir dažas no lietām, ko molekulārie šaperoni dara ar olbaltumvielām?
A: Molekulārie šaperoni var salocīt vairāk nekā pusi no visiem zīdītāju olbaltumvielām, izlocīt olbaltumvielas, salikt olbaltumvielas un izjaukt olbaltumvielas.
J: Kāds bija pirmais proteīns, ko nosauca par šaperonu, un ko tas darīja?
A: Pirmais proteīns, ko nosauca par šaperonu, palīdz no salocītiem histoniem un DNS salikt nukleosomas.
J: Kāda ir viena no galvenajām šaperonu funkcijām?
A: Viena no galvenajām šaperonu funkcijām ir nepieļaut, ka polipeptīdu ķēdes un apakšvienības salipst kopā nefunkcionējošos salipumos.
J: Kāda ir atšķirība starp "holdāzēm" un "foldāzēm"?
A: Holdāzes aptur agregāciju, bet falgazēs palīdz salocīt olbaltumvielas, kas pašas to nespēj izdarīt.
