Ķīmiskās pārmaiņas (ķīmiskā reakcija): definīcija un piemēri
Uzzini, kas ir ķīmiskās pārmaiņas — definīcija, skaidri piemēri (degšana, rūsēšana, cepšana) un kā tās atšķiras no fizikālajām pārmaiņām.
Ķīmiskas pārmaiņas (ķīmiska reakcija) ir materiālu pārvēršanās citos, jaunos materiālos ar atšķirīgām īpašībām, un rodas viena vai jaunas vielas. Koksnes dedzināšana ir ķīmiska pārvērtība, jo veidojas jaunas vielas, kuras nevar pārvērsties atpakaļ (piemēram, oglekļa dioksīds). Piemēram, ja malka tiek sadedzināta kamīnā, vairs nav koksne, bet pelni. Citi piemēri ir sveces degšana, dzelzs rūsēšana, kūkas cepšana utt. Īpašas detaļas, kas apraksta, kā notiek ķīmiskās pārmaiņas, sauc par ķīmiskām īpašībām.
Salīdziniet: Fizikālās pārmaiņas - ķīmiskajām pārmaiņām pretējas ir fizikālās pārmaiņas. Fizikālās pārmaiņas ir pārmaiņas, kurās nerodas jaunas vielas, un viela, kas mainās, ir tā pati. Piemēram, ja koka nūjiņa ir salauzta, tā joprojām ir koka nūjiņa, tā ir tikai salauzta. Vairāk piemēru ir formas izmaiņas, stāvokļa izmaiņas, elektrības caurvade caur vara vadu, koka laušana, stikla sasmalcināšana, ūdens izliešana utt. Īpašas detaļas, kas vielā nemainās, neveidojoties jaunām vielām, sauc par fizikālām īpašībām.
· 
Koksnes dedzināšana ir piemērs ķīmiskām pārmaiņām, kas nav atgriezeniskas.
Kā atpazīt ķīmiskas pārmaiņas
- Krāsas maiņa — vielas izskats mainās (piem., sudraba tumšošanās oksidēšanās gadījumā).
- Gāzu izdalīšanās — rodas burbuļi vai dūmi (piem., etiķa un cepamās sodas reakcija).
- Peldoša vai nogulsnēta viela (precipitāts) — no šķīduma izkrīt cieta viela.
- Temperatūras vai gaismas maiņa — reakcija izdala vai absorbē siltumu; var parādīties spīdums vai liesma (eksotermiskas vai endotermiskas reakcijas).
- Jaunas smaržas vai ķīmiskas īpašības — rodas citas organoleptiskas pazīmes, kas nav bijušas sākotnējām vielām.
- Dažreiz neatgriezeniskums — daudzas ķīmiskas pārmaiņas nevar viegli atgriezt sākotnējā formā bez jaunas ķīmiskas reakcijas.
Svarīgi jēdzieni
Mases saglabāšanās likums. Reakcijas laikā atomu kopskaits paliek nemainīgs, tāpēc arī kopējā masa slēgtā sistēmā saglabājas. Pat ja rodas gāzes vai mēs redzam "pazūšanu", kopējā masa nemainās, ja produkti netiek izņemti no sistēmas.
Enerģijas izmaiņas. Ķīmiskās reakcijās saites starp atomiem šķeļas un veidojas jaunas saites — tas saistīts ar enerģijas izdalīšanos (eksotermiskas reakcijas) vai patērēšanos (endotermiskas reakcijas). Piemēram, degšanas procesi parasti ir eksotermiski (siltuma un gaismas izdalīšanās).
Ātrums un faktori. Reakciju ātrumu ietekmē temperatūra, reaģentu koncentrācija, virsmas laukums (cietvielu gadījumā), spiediens (gāzēm), un katalizatori. Katalizators paātrina reakciju, pats tajā neizmainoties.
Reversibilitāte un līdzsvars. Dažas reakcijas ir reversējamās — produkti var atkal pārvērsties par reaģentiem. Šādās sistēmās izveidojas ķīmiskais līdzsvars, kad reakcijas uz priekšu un atpakaļ norit ar vienādu ātrumu.
Ķīmiskās īpašības. Ar tām saprot vielas spēju piedalīties noteiktās ķīmiskās reakcijās (piem., skābes pH, oksidēšanās spēja, degamība, reducēšanās īpašības).
Paraugpiemēri ar vienkāršiem vienādojumiem
- Gāzu degšana (metāna piemērs): CH4 + 2 O2 → CO2 + 2 H2O (eksotermiska reakcija).
- Dzelzs rūsēšana (vienkāršots): 4 Fe + 3 O2 → 2 Fe2O3 (oksidēšanās procesi).
- Skābes un bāzes reakcija: HCl + NaOH → NaCl + H2O (neitrēšana).
Praktiski novērojumi un drošība
Ķīmisko pārmaiņu pētīšana laboratorijā prasa drošības pasākumus: ventilāciju, aizsargbrilles, cimdus un pareizu ķīmisko vielu atkritumu apsaimniekošanu. Dažas reakcijas izdala toksiskas gāzes vai siltumu, kuras jāuzmana.
Kopsavilkums
Ķīmiskas pārmaiņas nozīmē jaunu vielu veidošanos ar citām īpašībām. Tās var atšķirt no fizikālām pārmaiņām pēc sintēzes/izmaiņu pazīmēm (krāsa, gāzu izdalīšanās, siltuma izmaiņas utt.). Sapratne par reakciju mehānismiem, enerģijas un masas saglabāšanos, kā arī ātrumu ietekmējošiem faktoriem ir būtiska, lai paredzētu un kontrolētu ķīmiskos procesus ikdienā un rūpniecībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ķīmiskas pārmaiņas?
A: Ķīmiskas pārmaiņas (ķīmiska reakcija) ir materiālu pārvēršanās citos materiālos ar atšķirīgām īpašībām. Tā notiek, kad viela savienojas ar citu vielu, veidojot jaunu vielu, vai ķīmiski sadalās divās vai vairākās dažādās vielās.
J: Kādi ir daži ķīmisko izmaiņu piemēri?
A: Koksnes degšana, sveces degšana, dzelzs rūsēšana, kūkas cepšana - tie visi ir ķīmisku pārmaiņu piemēri.
J: Kas ir ķīmiskās īpašības?
A: Ķīmiskās īpašības ir īpašas detaļas, kas apraksta, kā notiek ķīmiskās pārmaiņas.
J: Kas ir pretējs ķīmiskām pārmaiņām?
A: Ķīmiskajām pārmaiņām pretējas ir fizikālās pārmaiņas. Fizikālās pārmaiņas ir tādas, kad nerodas jaunas vielas un mainītā viela paliek nemainīga.
J: Kādi ir daži fizikālo izmaiņu piemēri?
A: Piemēram, formas maiņa, stāvokļa maiņa, elektrības caurvade caur vara vadu, koka laušana, stikla sasmalcināšana un ūdens izliešana. Šo procesu rezultātā nerodas jaunas vielas.
J: Kas ir fizikālās īpašības? A: Fizikālās īpašības ir īpašas detaļas, kas nemainās vielā, neradoties jaunām vielām.
Meklēt