Versaļas pulksteņa kabinets — Luijs XV astronomiskais pulkstenis

Pulksteņa kabinets ir viena no Versaļas karaļa privātajām kabinetu istabām, kurā glabājas izcils 18. gadsimta astronomiskais pulkstenis. Šī telpa atspoguļo Luija XV zinātniskās intereses un laikmeta amatniecības izcilību: pulkstenis ne tikai rāda laiku, bet arī kalpoja kā instruments astronomisku un kalendāru datu noteikšanai.

Astronomiskais pulkstenis

Luijs XV bija dedzīgs astronomiju interesents, un šis pulkstenis tika izstrādāts tieši viņa vajadzībām. Ierīce rādīja stundas un minūtes, nedēļas dienu, mēnesi, gadu un mēness fāzi. Pulksteņa augšdaļā atrodas kristāla globuss, kurā var redzēt planētu kustību ap Sauli saskaņā ar Kopernika heliocentrisko modeli — tas bija reizē mehānisks demonstrators un praktisks rīks astronomijas izpratnei.

Projektu vadīja karaļa inženieris Klods Simēons Passemans (Claude-Siméon Passemant). Pulksteņa mehānismu izgatavoja pulksteņmeistars Luijs Daitjo (Louis Dauthiau), bet grezno bronzas korpusu veidoja tēlnieki Žaks un Filips II Kafjēri (Jacques un Philippe II Caffieri). Visa ierīce ir vairāk nekā divus metrus augsta un demonstrē augstu mehānikas, bronzas kalšanas un dekoratīvo mākslu savienojumu.

Zinātņu akadēmija pārbaudīja un apstiprināja pulksteni 1749. gada augustā kā precīzu un uzticamu instrumentu. Hercogs de Šolns (duc de Chaulnes) to pasniedza Luijam XV 1750. gada 7. septembrī, bet 1754. gadā pulksteni uzstādīja tieši šajā pulksteņa kabinetā. Ierīce tika izmantota arī, lai palīdzētu noteikt un saskaņot pirmo oficiālo laika sistēmu visā karalistē.

Istabas vēsture, interjers un mēbeles

Telpas vēsture aizsākās agrāk: 1692. gadā tā bija daļa no Luija XIV priekšnama un mākslas kabineta. 1738. gadā istaba tika pārveidota par ovālu salonu, bet pašreizējo izskatu tā ieguva ap 1760. gadu. Salona apšuvumu izstrādāja Verberkts un Ruso, un virsdurvis satur kopiju pēc Frančoa Bušēra (Boucher) gleznojuma, kas attēlo Diānas stāstu.

Istabas dekorā un mēbelēs redzama augstākās klases franču amatniecība. Starp kabinetā esošajiem priekšmetiem ir medību galdi, ko Luijs XV pasūtīja pie tā laika meistariem — Slodca (Slodtz), Folio (Foliot) un Rūmjē (Roumier). Tāpat telpā atrodas Sèvres porcelāna (biskvīta) jātnieka statuja, kas attēlo Frederiku II, kā arī cita jātnieka statuja, kas attēlo Luiju XV — neliela Vasē (Vasé) izgatavota kopija pēc Bušardona (Bouchardon) darba, kas ir redzams arī Konkordas laukumā (Place de la Concorde).

Istabas nosaukums — “Pulksteņa kabinets” — daļēji radies no lielajiem astronomiskā pulksteņa cipariem un pulksteņa elementiem, kas bija iestrādāti sienu apšuvumā un bija ikdienas skatā. Pulksteņa rādītāji, tostarp saullēktu un mēness rītausmu indikācijas, uzsvēra karaļa interesi par astronomijas praktisko pielietojumu un kalpoja gan estētiskam, gan zinātniskam mērķim.

Šī telpa un tajā esošais pulkstenis ir nozīmīgs 18. gadsimta mākslas, tehnikas un zinātnes mantojuma piemērs — apvienojot precīzu mehāniku, bronzas apstrādi, porcelānu un interjera mākslu, tā ilustrē, kā privātās karaļa telpas varēja kalpot arī par zinātnes demonstrācijas laukumu.

Pulksteņa skapis

Galerija

Astronomiskais pulkstenis, Passemant

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pulksteņa skapis?

A: Pulksteņa kabinets ir Versaļas istaba, kas bija daļa no Luija XIV mākslas kabineta. Tajā atrodas astronomiskais pulkstenis, ko projektējis Klods Simēons Passemans un izgatavojis Luijs Dotijo, bet bronzas korpusu darinājuši Žaks un Filips II Kafjēri.

J: Ko rāda astronomiskais pulkstenis?

A: Astronomiskais pulkstenis rāda laiku, nedēļas dienu, mēnesi, gadu un mēness ceturksni. Turklāt pulksteņa augšdaļā ir kristāla globuss, kas rāda planētu kustību ap sauli saskaņā ar Kopernika teoriju.

J: Kad pulkstenis tika apstiprināts?

A: Zinātņu akadēmija pārbaudīja un apstiprināja pulksteni 1749. gada augustā.

J: Kas to uzdāvināja Ludviķim XV?

A: Hercogs de Šolns to pasniedza Ludviķim XV 1750. gada 7. septembrī.

J: Kā istaba ieguva savu nosaukumu?

A.: Istaba savu nosaukumu ieguva, jo vafeļkokā bija iestrādāti lieli astronomisko pulksteņu ciparnīcas ciparnīcas, kas katru dienu rādīja saullēktus un mēness lēktus.

J: Kad to pārbūvēja par ovālas formas viesistabu?

A: Tā tika pārbūvēta par ovālas formas viesistabu 1738. gadā.

J: Kas izgatavoja mēbeles šai istabai?

A: Mēbeles šai istabai pasūtīja Luijs XV pie Slodca, Foliota un Rūmjē.