COBOL — biznesa programmēšanas valoda (1959): definīcija, vēsture un versijas

Uzzini visu par COBOL — biznesa programmēšanas valodu (1959): definīcija, vēsture, versijas, saderība un modernizācija līdz 2002. gada standartu atjauninājumiem.

COBOL ir programmēšanas valoda, kas tika izstrādāta 1959. gadā un paredzēta galvenokārt biznesa lietojumprogrammām. Tā bija viena no pirmajām augsta līmeņa datorprogrammēšanas valodām un radīta ar mērķi ļaut aprakstīt datu apstrādes uzdevumus saprotamā, aparatūras neatkarīgā formā. Nosaukums COmmon Business-Oriented Language atspoguļo tās galveno pielietojumu — rēķinu, algu aprēķinu, uzskaites un citu biznesa uzdevumu risināšanu. COBOL sintakse ir tuva dabiskai angļu valodai (līdzīgi kā dažos aspektos SQL), piemēram: ADD YEARS TO AGE ir derīga izteiksme, kas pievieno vērtību lauka AGE.

Vēsture un izcelsme

COBOL izstrādi 1959. gadā iniciēja Amerikas Aizsardzības departaments sadarbībā ar industrijas un akadēmiskajiem pārstāvjiem. Par valodas ietekmīgu atbalstītāju tiek uzskatīta arī Admirāle Grace Hopper, kura strādāja pie agrīnām konceptuālām idejām par kompilatoriem un biznesa-centrētu valodu. Valoda tika izstrādāta CODASYL tipa komitejā, lai nodrošinātu standartizētu, lasāmu un viegli uzturamu pieeju uzņēmumu datu apstrādei.

Galvenās iezīmes

• Angļu valodai tuva, deklaratīva sintakse, kas padara programmas lasāmākas neprogrammatūras speciālistiem.
• Fokusēšanās uz datu aprakstu — DATA DIVISION ar precīzi definētām laukumu struktūrām (PIC klauzulas, līmeņu numuri).
• Programmas struktūra ar četriem pamatblokiem: IDENTIFICATION, ENVIRONMENT, DATA un PROCEDURE DIVISION.
• Senie standarti uzslinkti uz secīgu un ļaunumu izvairošanos, bet vēlākie standarti (kopš 1985. gada) ieviesa strukturētās programmēšanas un citus modernus elementus.
• Spēja apstrādāt lielu apjomu transakciju datu un augsta veiktspēja uz lielajiem datu apstrādes sistēmām (mainframe).

Standarti un versijas

COBOL attīstība ietver vairākus standartus un revīzijas. Svarīgākie etapi ir 1960. gadu sākums (agrīnais COBOL), ANSI/ISO standarti 1968, turpmāk 1974. gadā, nozīmīga revīzija 1985. gadā, kas ieviesa strukturētākas valodas konstrukcijas, un 2002. gada standarts, kurā tika pievienota objektorientētuprogrammēšana un citas paplašināšanas. Pēc 2002. gada ISO izdeva atjauninājumus, un jaunākais plaši atzītais starptautiskais standarts ir ISO/IEC 1989:2014 (bieži dēvēts par COBOL 2014), kas papildina valodu ar modernākām iespējām (piemēram, labāka XML/JSON integrācija un citi uzlabojumi).

Kopumā jāuzmanās: ļoti vecas COBOL programmas (īpaši pirms 1985. gada) var izmantot konstrukcijas vai paplašinājumus, kas nav pilnībā savietojami ar jaunākajiem standartiem un mūsdienu kompilatoriem bez pārstrādes vai adaptācijas.

Kritika un aizstāvība

Datorzinātnieks un Tjūringa balvas laureāts Edsgers Dijkstra 1975. gada vēstulē redaktoram "Kā mēs sakām patiesības, kas var kaitēt?" skarbi kritizēja COBOL, sakot, ka "COBOL lietošana kropļo prātu; tāpēc tā mācīšana būtu jāuzskata par kriminālpārkāpumu". Viņš kritizēja valodas sintaksi un to, ka tā veicina slikti strukturētas programmas. Pret Dijkstras kritiku citi reaģēja, norādot, ka problēma biežāk atrodas izstrādātāju prasmju līmenī nekā pašā valodā.

Datorzinātnieks, kura vārds bija Hovards E. Tompkinss (Howard E. Tompkins), nepiekrita un aizstāvēja strukturēto COBOL: "COBOL programmas ar sarežģītu vadības plūsmu patiešām mēdz 'kropļot prātu', bet tas bija tāpēc, ka 'ir pārāk daudz šādu biznesa lietojumprogrammu, ko raksta programmētāji, kuriem nekad nav bijusi iespēja labi apgūt strukturēto COBOL...'". Šādas diskusijas parāda, ka COBOL problēmas bieži bija saistītas ar programmu izstrādes praksi, nevis tikai ar valodas dizainu.

Lietošana mūsdienās

COBOL joprojām plaši izmanto finanšu iestādēs, valdības aģentūrās un lielos uzņēmumos, kur ir milzīgas, ilgi uzturētas datu bāzes un transakciju sistēmas. Galvenie iemesli COBOL saglabāšanai ir:

• milzīgs esošo programmu apjoms un ar to saistītie izmaksu un riska faktori;
• stabilitāte un veiktspēja lielos darījumu apjomos;
• bagātīga atbalsta infrastruktūra (mainframe vide, drošības un transakciju apstrādes rīki).

Tajā pašā laikā ir pieprasījums pēc integrācijas ar mūsdienīgām tehnoloģijām: tīmekļa servisi, datu bāzes, Java integrācija un automatizēta migrācija. Uzņēmumi izmanto rīkus, kas ļauj saglabāt COBOL loģiku, vienlaikus nodrošinot saskarni ar jauniem risinājumiem.

Kompileri, rīki un platformas

Ir pieejami vairāki COBOL kompilatori un izstrādes rīki, tostarp IBM z/OS sistēmās, Micro Focus rīki (plaši izmantoti uzņēmumos), Fujitsu un atvērtā koda risinājums GNUCobol (agrāk OpenCOBOL). COBOL lietotnes darbina galvenokārt uz lielajiem datoriem (mainframe), bet arī uz Linux, Windows un citām platformām, pateicoties mūsdienīgiem kompilatoriem un adaptācijas slāņiem.

Praktiski piemēri un programmēšanas stila īpatnības

COBOL programma parasti ir ļoti strukturēta un dalās divīzijās, piemēram:

• IDENTIFICATION DIVISION — informācija par programmu;
• ENVIRONMENT DIVISION — vidi raksturojoši parametri;
• DATA DIVISION — visu datu struktūru apraksti (laiki, ieraksti, laukumu formāti);
• PROCEDURE DIVISION — pats programmas kods ar izsaukumiem, cikliem un loģiku.

Tipiska COBOL pieeja datu definēšanai izmanto līmeņu numurus un picture (PIC) klauzulas, kas precīzi nosaka lauka tipu un garumu. Lai gan COBOL sintakse var izskatīties vārdiska un verbāla, tā nodrošina precīzu kontroli pār datu formātu un uzvedību, kas ir būtiski biznesa lietojumu uzticamībai.

Nobeigums

COBOL ir viena no vēsturiskajām, joprojām praktiski nozīmīgajām programmēšanas valodām. Kaut arī tā ierašanās laikā tika kritizēta un daudzi uzskatīja to par novecojušu, COBOL saglabā savu lomu uzņēmumu IT infrastruktūrā, pateicoties spējai uzticami apstrādāt lielu datu apjomu un ilgajam izmēģinājumam reālajā darbībā. Mūsdienu izstrādātāji un organizācijas turpina modernizēt COBOL kodu, integrējot to ar jaunākām tehnoloģijām vai pārrakstot būtiskākās daļas, saglabājot stabilitāti un biznesa loģiku.

Meklēt pēc burta