Aukstā kodolsintēze
Aukstā kodolsintēze ir kodolsintēze istabas temperatūrā un normālā spiedienā. Kodolsintēze ir process, kurā daudzi kodoli, atoma centrs, kas satur protonus un neitronus, ir spiesti apvienoties, lai izveidotu smagāku kodolu (atsevišķu kodolu), un šī procesa laikā izdalās enerģija. Daži zinātnieki cer, ka šis varētu būt Zemes nākotnes enerģijas avots, taču lielākā daļa zinātnieku tam nepiekrīt.
Lai kodolsintēze notiktu, ir nepieciešams liels enerģijas daudzums. Izmantojot šo enerģiju, atomi tiek spiesti viens pie otra, un tos atgrūž elektrostatiskais spēks (spēks starp protoniem, kas ir daļiņas atoma kodolā un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš). Taču, tiklīdz šis spēks ir pārvarēts un kodoli ir pietiekami tuvu viens otram, sāk darboties cits, daudz spēcīgāks spēks - spēcīgais kodola spēks. Tas darbojas tikai nelielos attālumos, tāpēc, kad kodoli ir pietiekami tuvu, tie viens otru piesaista spēcīgā kodola spēka dēļ, kas ir spēcīgāks par elektrostatisko spēku. Cerams, ka aukstās kodolsintēzes rezultātā izdalītā enerģija ir daudz lielāka nekā enerģija, kas izmantota, lai atomus saspiestu kopā.
1989. gadā divi zinātnieki - Stenlijs Ponss un Martins Fleišmans - publicēja rakstu nozīmīgā zinātnes žurnālā Nature, apgalvojot, ka ir radījuši auksto kodolsintēzi. Tajā laikā tas bija ļoti svarīgs stāsts. Citi zinātnieki nespēja atkārtot viņu eksperimentus. Tāpēc zinātnieki šobrīd auksto kodolsintēzi vispārīgi nepieņem. Vairāki desmiti zinātnieku joprojām strādā pie aukstās kodolsintēzes pētījumiem. Viņi regulāri publicējas recenzētos žurnālos un citos akadēmiskos avotos, taču lielākā daļa par to nav pārliecināti.
Elektrolīzes šūnas eksperimenta shēma.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aukstā kodolsintēze?
A: Aukstā kodolsintēze ir kodolsintēzes process, kas notiek normālā spiedienā un istabas temperatūrā.
J: Kas notiek kodolsintēzes laikā?
A: Kodolsintēzes laikā kodoli ir spiesti saplūst kopā, veidojot smagāku kodolu, un šajā procesā izdalās enerģija.
J: Vai aukstā kodolsintēze nākotnē varētu būt Zemes enerģijas avots?
A: Daži zinātnieki cer, ka aukstā kodolsintēze varētu būt Zemes nākotnes enerģijas avots, taču lielākā daļa zinātnieku tam nepiekrīt.
J: Kādi spēki ir iesaistīti kodolsintēzē?
A: Kodolsintēzē ir iesaistīti elektrostatiskais spēks un spēcīgais kodola spēks.
J: Kā darbojas kodolsintēzē iesaistītie spēki?
A: Sākumā elektrostatiskais spēks atgrūž kodolu protonus, bet, kad kodoli tiek pietuvināti pietiekami tuvu viens otram, sāk darboties spēcīgais kodola spēks, kas kodolus pievelk.
J: Kas apgalvoja, ka 1989. gadā ir radījis auksto kodolsintēzi?
A: 1989. gadā Stenlijs Ponss un Martins Fleišmans apgalvoja, ka ir radījuši auksto kodolsintēzi.
Jautājums: Kāpēc zinātnieki pašlaik vispārīgi nepieņem auksto kodolsintēzi?
A: Lai gan vairāki desmiti zinātnieku joprojām strādā pie aukstās kodolsintēzes pētījumiem un publicējas recenzētos žurnālos, vairums zinātnieku nav pārliecināti, jo citi zinātnieki nav spējuši atkārtot Ponsas un Fleišmana eksperimentus.
