Koncentrālās zonas modelis
Koncentriskās zonas modelis jeb Burgesa modelis ir modelis, kas izskaidro, kā apdzīvota vieta, piemēram, pilsēta, aug. To izstrādāja Ernests V. Bērdžess (Ernest W. Burgess) laikā no 1925. līdz 1929. gadam. Burgess pētīja Čikāgas izaugsmi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tajā laikā uz Čikāgu pārcēlās daudzi cilvēki.
Šis modelis bija pirmais, kas izskaidroja, kāpēc noteiktas iedzīvotāju grupas dzīvoja noteiktos pilsētas rajonos. Burgess teica, ka ap pilsētas centru bija apļi. Tas, kādā aplī atradās zemes gabals, noteica, kā tas tika izmantots. Burgess saskatīja dažādas zonas, sākot no centra:
- Centrālais biznesa rajons - pilsētas centrs
- Jauktas izmantošanas zona, kurā ir gan komerciālas, gan dzīvojamās ēkas.
- Zemas klases dzīvojamās mājas; vēlāk tās tika dēvētas par iekšpilsētu priekšpilsētām - mājokļi ir lēti, dzīves līmenis zems.
- Augstākas klases dzīvojamā zona; vēlāk saukta par ārējo priekšpilsētu. Labāka dzīves kvalitāte, dārgāka dzīvošana.
- Piepilsētas zona
Bārdžess novēroja, ka turīgāki cilvēki mēdz dzīvot tālāk no pilsētas centra. Pilsētai augot, auga arī pilsētas centrs, bet gredzeni pārvietojās uz āru.
Modelim ir arī dažas problēmas, piemēram:
Saistītās lapas
- Režģa plāns
- Nozares modelis
- Vairāku kodolu modelis
- Lineārais pilsētas modelis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Koncentrālās zonas modelis?
A: Koncentriskās zonas modelis, pazīstams arī kā Burgesa modelis, ir modelis, kas izskaidro apdzīvotas vietas, piemēram, pilsētas, izaugsmi.
J: Kas izstrādāja koncentriskās zonas modeli?
A: Koncentriskās zonas modeli izstrādāja Ernests V. Bērdžess (Ernest W. Burgess) laikā no 1925. līdz 1929. gadam.
J: Kas bija Ernesta V. Bērdžesa iedvesmas avots, lai izstrādātu Koncentrālās zonas modeli?
A.: Ernests V. Bērdžess aplūkoja Čikāgas izaugsmi 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, uz kurieni tajā laikā pārcēlās daudzi cilvēki.
J: Ko Ernests V. Bērdžess novēroja, analizējot Čikāgas izaugsmi?
A: Ernests V. Bērdžess novēroja, ka noteiktas cilvēku grupas mēdz dzīvot noteiktos pilsētas rajonos, ko viņš izskaidroja ar modeļa palīdzību.
J: Kādas bija dažādās pilsētas zonas saskaņā ar Koncentrisko zonu modeli?
A: Atbilstoši Koncentrisko zonu modelim pilsētas dažādās zonas bija: Centrālais darījumu rajons, jaukta lietojuma zona ar komerciālām un dzīvojamām ēkām, zemas klases dzīvojamās mājas (vēlāk nosauktas par iekšējām priekšpilsētām), augstākas klases dzīvojamās zonas (vēlāk nosauktas par ārējām priekšpilsētām) un piepilsētas zona.
Jautājums: Kā saskaņā ar koncentrisko zonu modeli turīgāki cilvēki mēdza dzīvot attiecībā pret pilsētas centru?
A: Saskaņā ar koncentrisko zonu modeli turīgāki cilvēki parasti dzīvoja tālāk no pilsētas centra.
J: Kādas ir dažas problēmas, kas saistītas ar koncentrisko zonu modeli?
A.: Dažas problēmas, kas saistītas ar koncentrisko zonu modeli, ir tādas, ka tajā nav ņemti vērā citi faktori, kas var ietekmēt cilvēku dzīvesvietas izvēli, piemēram, rase un etniskā piederība, un ka mūsdienu pilsētās var nebūt tādas pašas tendences, kā norādīts šajā modelī.
