Kross — kas ir krosa sacensības, distances un sacensību noteikumi

Kross — uzzini par krosa sacensību distancēm, noteikumiem, komandu punktu sistēmu un taktiku amatieriem un profesionāļiem.

Kross ir jebkuras skriešanas sacensības, kas notiek dažāda veida apvidū. Dažādu līmeņu sacensības ir vidusskolu 2 km (3,2 km), vidusskolu 5 km (3,1 km), koledžu vīriešu 8 km (5,0 km) un 10 km (6,2 km), sieviešu 5 km (3,1 km) un 6 km (3,7 km), amatieru un profesionāļu.

Kas ir kross un trases raksturojums

Kross (cross country) ir skriešanas sports, kur sacensības norisinās ārpus asfalta — pa zālāju, meža takām, lauku ceļiem, kalnu nogāzēm vai jauktā apvidū. Trases parasti ir iekšējās cilpas, kuras var ietvert nobraucienus, kāpumus, pagriezienus un dažādus seguma veidus (māls, smiltis, zāle, grants). Trase ir marķēta ar lentēm, bultām vai ceļa zīmēm, un distances garums var atšķirties atkarībā no vecuma grupas un sacensību līmeņa.

Distances un paraugi pēc līmeņa

Trases garumi var ievērojami atšķirties. Biežāk sastopamie piemēri:

• Sākumskolas un jauniešu grupas: apmēram 2–4 km.
• Vidusskolas (high school): tradicionāli tiek rīkotas distances ap 2 jūdzes (~3,2 km) vai 5 km (apt. 3,1 jūdzes), atkarībā no valsts un sacensību tradīcijām.
• Augstskolu/koledžu sacensības: bieži vīriešiem 8 km vai 10 km, sievietēm 5–6 km (sezonas un čempionātu distances var atšķirties).
• Pieaugušo/ielu amatieru sacensības: distances no 5 km līdz 12 km un vairāk, atkarībā no pasākuma veida.
• Starptautisks līmenis (piem., World Athletics): senioru sacensībās distances tradicionāli ap 10 km; ir arī U20, U18 un jauktas stafetes distances.

Precīzas distances un apzīmējumi var atšķirties starp organizatoriem un valstu federācijām, tāpēc pirms starta vienmēr jāpārbauda nolikums.

Noteikumi un punktu skaitīšana

Individuāli: katram sacensību dalībniekam tiek reģistrēts finiša laiks un pozīcija. Individuālās vietas nosaka uzvarētājus.

Komandu vērtēšana: visbiežāk komandas punktu skaitīšana balstās uz dalībnieku finiša vietām: pirmais saņem 1 punktu, otrais — 2 punktus utt. Komandas rezultāts ir piecu (vai citā sacensību formātā noteikta skaita) labāko finišējušo vietu summa. Uzvar komanda ar mazāko punktu summu.

Piezīme: daži turnīri var skaitīt 4, 6 vai 7 labākos skrējējus atkarībā no nolikuma. Ja komandu punktu summa sakrīt, bieži izmantotais tie-breakers ir komandas sestā finišētāja pozīcija — komanda ar ātrāku sesto vietu uzvar. Ja arī sestie ir vienādi, turpmāk tiek skatīti septītie vai individuālie nosacījumi atbilstoši sacensību nolikumam.

Starta procedūra, pārkāpumi un diskvalifikācija

• Starts: grupas starts uz starta līnijas, bieži ar koridoriem vai plašāku starta zonu, lai izvairītos no sastrēgumiem pirmajos metros.
• Pārbaužu zonas: tiesneši kontrolē trases marķējumus un pareizu distances ievērošanu. Dalībniekiem nedrīkst ietaupīt distances, ja tiek šķērsota aizliegta zona.
• Diskvalifikācijas: iespējamas par trases saīsināšanu, apzinātu traucēšanu citiem skrējējiem, nedrošu uzvedību, svešu palīdzību (pacing no nekomandas dalībniekiem) vai ārkārtīgu nežēlību.
• Svešu priekšmetu un palīdzības izmantošana: ūdens punkti parasti atļauti noteiktās vietās; ārpus tām palīdzība var tikt uzskatīta par neatļautu.

Trašu apstākļi, laika ietekme un taktika

Trases apstākļi (mīksts zālājs, dubļi, ledi, saknes, akmeņi) un laika apstākļi (lietus, vējš, aukstums) būtiski ietekmē rezultātus. Tāpēc laiku starp dažādām sacensībām nevar salīdzināt viennozīmīgi — divi skrējēji ar vienādu laiku dažādos apstākļos var demonstrēt atšķirīgu snieguma līmeni. Biežāk izmantotās taktikā:

• Starts mierīgi: izvairīties no pārmērīga sprinta pirmajos metros, jo trases var būt šauras un nogurdinošas.
• Vietu aizsardzība: komandas skrējēji mēģina izvietoties tā, lai palīdzētu vienam otram un veidotu labu kopējo pozīciju.
• Mainot tempu: uzbrukums kāpumos vai dubļos var atšķirt labākos no pārējiem.

Aprīkojums un sagatavošanās

• Apavi: krosa skriešanas apavi ar naglām/spikes vai ar saķeri atbilstošiem protektoriem ir standarts. Spikes garums un tips jāizvēlas atbilstoši trases apstākļiem.
• Apģērbs: elpojošs, kārtains apģērbs — atkarībā no laikapstākļiem iesaka kompresijas apģērbu, vieglu vējjaku vai slāņošanu pirms starta un pēc finiša.
• Treniņi: kombinācija no ilgstošiem aerobiem skrējieniem, intervāliem, stiprināšanas treniņiem un trases specifiskas tehnikas (piem., skrējiens pa kalnu, skrējiens pa dubļiem).
• Drošība: pareiza iesildīšanās, atbilstoša hidratācija un atpūta starp treniņiem, kā arī zināma prakse, kā rīkoties ievainojuma gadījumā.

Sacensību formāti un čempionāti

Krosa sacensības var būt vienas dienas individuālas sacensības, komandu sacensības, posmu seriāli vai valstu/rajonu čempionāti. Starptautiskās sacensībās, piemēram, World Athletics Cross Country Championships, ir arī stafetes, jauktas stafetes un vecuma grupu sacensības. Vietējā līmenī populāri ir arī brīvi rīkoti krosa pasākumi, kur var piedalīties jebkurš skriešanas entuziasts.

Kopsavilkums

Kross ir daudzveidīgs un izaicinošs skriešanas veids, kur svarīga ir gan individuālā veiktspēja, gan komandas taktika. Trases apvidus un laikapstākļi spēcīgi ietekmē rezultātus, tāpēc sagatavošanās un pareiza ekipēšanās ir būtiska. Punktu sistēma padara krosa sacensības īpaši aizraujošas komandām — uzvar tas, kurš savāc vismaz punktus ar labāko kolektīvo sniegumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir krosa skrējiens?

J: Kādi ir dažādi sacensību līmeņi krosā?

Jautājums: Kā notiek punktu skaitīšana distanču skrējienos?

J: Kā tiek aprēķināti punkti sacensībās vai sacensībās?

J: Kas notiek, ja rezultāts ir vienāds?

J: Kādi faktori var ietekmēt laikus skriešanas sacensībās?

J: Vai divi sportisti no dažādām pasaules daļām, kuri skrien vienādu laiku, var būt vienāda spēju līmeņa?

Meklēt pēc burta