J: Kā parasti valstis iedala dažādās grupās?
A: Parasti valstis iedala dažādās grupās, ņemot vērā to, cik bagāti cilvēki vidēji ir dažādās valstīs.
J: Kādas ir divas galvenās valstu grupas šajā klasifikācijā?
A: Šajā klasifikācijā divas galvenās valstu grupas ir jaunattīstības valstis un attīstītās valstis.
J: Kāda ir trešā valstu grupa dažās klasifikācijās?
A: Trešā valstu grupa dažās klasifikācijās ir starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm, un to parasti sauc par jaunattīstības valstīm.
J: Kāpēc šīs definīcijas ir problemātiskas?
A: Šīs definīcijas ir problemātiskas, jo augsts dzīves līmenis nenozīmē tikai to, ka cilvēki pelna daudz naudas. Galvenā problēma ir tā, ka dažādās valstīs lietas maksā dažādi.
J: Vai tas, ka vienā valstī pelnāt vairāk naudas, vienmēr nozīmē, ka jums klājas labāk?
Atbilde: Nē, pelnīt vairāk naudas vienā valstī nenozīmē būt labāk situētam, jo cilvēki var pelnīt vairāk tikai tāpēc, ka dzīves dārdzība ir augstāka.
Vai visas jaunattīstības valstis ir vienādi ekonomiski attīstītas?
A: Nē, ne visas jaunattīstības valstis ir vienādi ekonomiski attīstītas. Ekonomiskās attīstības līmenis dažādās jaunattīstības valstīs ir ļoti atšķirīgs.
J: Kādās jaunattīstības valstīs ir augsts dzīves līmenis?
A: Attīstības valstis, kurās ir augsts dzīves līmenis, ir tās, kurās ir daudz dabas resursu, bet nav industrializācijas, kas tos izmantotu, tāpēc resursi tiek pārdoti valstīm, kuras tos var izmantot.